kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Sunday, November 16th, 2003 |
|
||||||
|
Pārkārtoju mazliet istabu, nomazgāju logus. Pārkārtoju mazliet dzīvi, nomazgāju atmiņas. Nē, nē.. tikai mazliet saslimu Bet istabu pārkāroju un logus ar nomazgāju |
||||||
|
|
|
||||||
|
Piedod nevienmēr nozīmē piekāpties. Piekāpties dažreiz nozīmē aizmirst. Aizmirst varbūt nozīmē nedomāt par kontrēto. Nedomāt mēs nevaram. Nevaram tātad negribam. Negribam, ko tad mēs isti negribam. Negribam nevēlamo, gribam vēlamo. Saņemam gan vienu gan otru, negribam abus. Gribam dzīvot sapņos, negribam realitāti. Pardon jū ār vrong . . . |
||||||
|
|
|
||||||
|
Uzpilinam uz pannas patiesības, sildam pannu uz siltas uguns. Patiesība drīz sāk sprakšķēt un lēkāt pa pannu kā nojūgusies. Uzliekam gabaliņu naida, egoisma, labsirdības, jūtu, mīlestības, sāpju, pārdzīvojumu, baiļu, labsirdības, piedošanas, sapņu, baudas, kaisles, seksa, paranojas, šizofrēnijas, nezikādasfōbijas un cepam patiesībā uz lēnas likteņuguns. Pasniedzam to aplietu ar mērci "Realitāte" , ēdam karstu. amm.. 3x var minēt ēdiena nosaukumu |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||