kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Saturday, October 25th, 2003 |
|
||||||
Ja visu šo laiku man bija auksti, tad pašlaik ir tik ļoti karsts.. bweh. Guļu zem divām segām + dzīvais sildītajs kaķis. Karsti !! Wow. Es atzīšos, ka pagriežoties pret logu biju pārsteigta |
||||||
|
|
||||||||
Amizanti. Man patīk sēdēt dušā ilgi.. Tik ilgi līdz boilerī beidzas karstais ūdens un sāk tecēt aukstais. Pamazām. Tad tek aukstais un es lēnam pie tā pierodu. Tad sēžu tik ilgi līdz paliek auksti un uzmetas zosāda. Un tikai tad izkāpjot ārā un piespiežot plaukstas pie loga rūts, es jūtu, ka man ir labi, cik ārā tomēr ir auksts, bet iekš manis cirkulē siltums, kuršļ oti atšķirās no tā kas mīt istabā ap mani. |
||||||||
|
|
||||||||
Šodien satiku sen neredzētu paziņu. Sajutos tik dīvaini, tik tiešām - viņs dzīvoja vēljoprojām turpat, kur es 11 gadus atpakaļ. Nē, nē.. dīvaini ir tas, nē man likās, ka dīvaini ir tas , ka viņš jutās labi, labi un omulīgi, vismaz tā spriedu pēc mūsu sarunas. Nezinu. Man ir vajadzīgas pārmaiņas dzīvē - es nevarētu nodzīvot 15 gadus vienā un tajā pašā vietā, iestigt pretīgajā dzīves rutīnā tik dziļi. Ja es nemainītu dzīvesvietu, laikam ierobežotu sevi. Cik mēs esam dažādi vāji un stipri, bet tomēr jūtamies pārāki par visu., Ak mēs cilvēki... |
||||||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|