kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, August 18th, 2003 |
|
||||||||
|
Es esmu galīgi nomocījusies, sen neesmu tāāāā negulējusi, labi ja paspēju aizmigt uz stundu, atradīsies vienmēr kāds, kas mani pamodinās dažādu iemeslu dēļ (zeķu mazgāšāna, uz veikalu iešana, ēst taisīšana, cigarešu pirkšana, filmas skatīšanās, masāžas taisīšanas, tīrīšanas u.c). Ienācu mājās, ieraudzīju savu mīļo, veco, labo, silto, jauko madracīti, tā vien gribas ievelties iekšā un aizmigt uz kādu pusotru dieniņu, bet nē man te jau blakus sēž "Storož" , kas uzpasē mani. Atbraucu paliet puķes, patīkamā māja aura tā vien aicina aizmigt. _ Bet vienalga šīs izskatās, ka ir jaukākās dienas+naktis pa visu vasaru, šīs jaukās sirsnīgās attiecības, kādas man ar viņu[Brāli] ir vienkārši neaprakstāmas. Es noteikti nenožēloju, ka pašlaik esmu Gaujā, kaut gan pagulēt gan es gribētu. Teiksim tā - Man drausmīgi nāk miegs, un es zinu ka no 3dienas rīta es aizmigšu , un nepamodīšos vismaz 24 stundas. Bet es teikšu tā, kā visulaiku kaut kas notiek, kaut kas tāds, kas liek smaidīt, priecāties, par gulēšanu tad pavisam aizmirstas. A jā šodien nodevu attīstīt bildes, redzēs, kas tur sanāks =]] Viss dodos uz staciju, braukšu apakaļ, iesim peldēties. (not sleep) |
||||||||
|
|
|
||||
| Vēl tikai pietrūkst Viņa. | ||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||