kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Thursday, August 14th, 2003 |
|
||||||||
|
Pamodos. Pirmā reakcija - nejūtu kājas, piecēlos sēdus sapratu ka sāp viss ķermenis, atkritu atpakaļ guļus, ieskatījos pulkstenī, iekš irc, pagirezos uz muguras, iemigu. Pamodos vēlreiz, vēljoprojām viss sāpēja, sajutos sūdīgi, aizmigu vēleiz. Pamodos pēdējo reizi šodien. ieskatījos pulkstenī, secinot ka joprojām viss sāp, norūcu kaut ko, piecēlos, ieskatījos ledusskapī, nejutos iepriecināta, apgūlos. .. Sākās. *** Bija jāiet pie vecmātes, produktus nopirkt, piekopt māju, domāju ko ģērbt, apģērbu garās bikses - domāju būs auksti. Mood - pretīgs Izgāju ārā, iegāju kioskā, nopirku avīzi un baterijas. Atcerējos, ka mājas aizmirsu mobīlo, maku. Gāju atpakaļ, paņēmu. Izgāju, uzliku austiņas. Skan Oceanfall. Pelēkās debesis, drēgnums, mūzika arvien vairāk velk iekš manis grūtsirdību. Aizgāju pie vecmammas, mērs bija pilns, jutos pavisam slikti, paņēmu iepirkumu sarakstu, iebāzu kabatā, gāju uz veikalu. Paskatījos somā, hehe Moby :), ieliku klausīties, 100 metrus pagāju, sajutos pavisam pavisam -...- . Paldies dievam sāka līt, sajutos labāk, domāju mazliet palīs un pārstās. Pusceļa sapratu, ka visa esu slapja, noāvu kājas, jutos mazliet izmirkusi, bet labāk nekā iepriekš. Nācu atpakaļ - Pleijeris nogļukoja, pārleca par dažām dziesmām uz priekšu. un tad , tad Everloving gluži vai piebeidza mani, tieši pašā lielākajā gāzienā es sēdēju z asfalta. Asaras. Pārstāja Līt. iegāju mājā, zinu, kas mani sagaidīs. Visādi pretodamās, tiku gandrīz vai brutālā veidā, iegrūsta karstā dušā, paldies dievam, sajūta bija dievīga. Izdzēru tēju apģērbu tās pašas slapjās drēbes, gāju mājās. tā kā kedinieki bija tikai "mazliet" izmirkuši gāju basām kājām, kārtīgi sagriezos, atkal uznāca drūmums. Atnācu mājās, bikses iemērcu, sēžu dzeru karstu tēju, joprojām lūzerisma pilns skatiens. *** Nekad, NEKAD neliec man piekāpties vai atvainoties, par to, ka mīlu Tevi. Es to nekad nedarīšu, NEKAD. |
||||||||
|
|
|
||||||
|
Tā. Es taču teicu ? - Skumji. Bet zinu, ka labi pavadīšu laiku, vismaz nedomāšu par to, ļoti centīšos, zinu ka nesanāks. Savācu mantas, liekas visu paņēmu, izņemot labu garastāvokli, atstāju šeit, pie Tevis. Arideverchi. 6 dienas izklausās maz. Tas tikai nozīme, ka vilksies kā mūžība. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||