| Salaid visus vienā dejā |
Feb. 27th, 2004|09:29 am |
Vakardienas tikšanās ar studiju laiku labāko draudzeni... Tas ir dīvaini,kā viss paiet vai izkristalizējas.Mēs patiesībā vienmēr esam bijušas kolēģes attieksmē vienai pret otru,pie tam viņa vienmēr ir bijusi tā gudrākā,jestrākā,PR,iniciatīvas un drosmes bagātākā. Un es kā padotā vai otrā svaiguma mūsu tandēmā.Tikai viņai ir tik trauksmaina būtība. Nez kā viņa iztiek bez manas mieramikas un patiesuma...Tagad viņa ir redaktore,bet es rakstīšu laikam jau.Un esmu laimīga par to,ka man ir mana brīvība-nevienu nevadīt un vadīt sevi pašai.Ir samocīti līderi un ir dzimuši tādi.
Vakardien intuīcija mani aizvilka uz kinogaleriju-kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu.
Atkal jau darbs par to,ka mirušā sakārotā vietā parādās kāds Dzīvais un salaiž visus vienā dejā.
Jāaizklauvējas līdz Dzīvajai manī.Tāda aizmigusi, apātiska šorīt, un padevusies.
Mosties,saulīt. |
|