| >>> |
Feb. 23rd, 2004|10:14 am |
Mana mazā māksla ir gandrīz gatava.Tas mierina.
Esmu iekļāvusies termiņos.
Tas nozīmē,ka pārstāšu uz brīdi dzīvot jūtelīgi.
Saprāts atgriezās jau vakar vakarā,kad Armagedona sviesta rezultātā iešpricēju sev vēnā atziņu,ka vajag dabūt mājās prātu un neatkarības spīvo vēlmi, un man atkal viss būs, nevienu nevajadzēs un viss būs kārtībā.
(To filmu skatījos tikai dēļ Vilisa smaida.Kad es nomiršu, manā paradīzē būs Vilisa smaids.)
Jāgatavo nākamais raksts.Ziniet, ir ļoti patīkami PUBLICĒTIES.Pa īstam. Un iztēloties, kā kaut kur dziļos laukos manus svētos murgus pārlasa literatūras skolotāja un ieraduma pēc stilīgo padara par normālu ar nedaudz apkožļātu sarkanu pildspalvu.
Stimorol puisis šodien iekāroja magoņu galviņu no mana galda.Tā esot neparasti liela.Viņš iesēšot puķu podā. Un par to atvedīšot man kožļenes.Trakie vēl ieklīst arī šajā pelēkajā nostūrī.Tajā brīdī es mīlēju dzīvi.
Nevaru izšķirties starp Fun lovin un glancētu balli.Abus nevaru atļauties. Nevienu nevaru atļauties.Māksla prasa upurus. |
|