|
Feb. 16th, 2004|11:38 am |
Tās drīzāk bij drusku skumjas,ka šis Macgovana koncis mani uz īstu danci nepavilka,lai arī biju cerējusi.
Ņemot vērā,kā es todien jutos,tas, ka daudz maz atdzīvojos pie pēdējām dziesmām jau bija labi.
Toties 2 nākamās dienas zīmēju kā traka.
Pārāk daudz ir visādu aizturu prātā saradies,neprotu vairs tā īsti priecāties tagad un te, nedomājot par to,ka rīt darbs un pienākumi utt. Ar prieku jau nevienam un neko sliktu nodarīt nevar,par ko būtu jāatbild. |
|