| Par kaķi, kurš NAV ēdams |
Aug. 25th, 2003|05:04 pm |
Reizēm drūmos brīžos palīdz, ja izglāb kādam dzīvību. Kaut gan – tas ir miglaini, kurš kuru. Ko gan ragana var iesākt bez kaķa. Viņu sauc Pūcīte, jo pūkaina, jo pūce tāpat kā es, tikai pašai par laimi-bezdarbniece. Cirks mājās- gan no manas, gan viņas puses, jo mēs viena otru Vērojam. Viņa prot stāvēt uz pakaļkājām (tāpat kā es, hihih), viņa daudz un bieži skatās man acīs, viņa mēdz taisīt pa istabu dīvainus lokus, ne-balsī brēkt, mani mīļi modināt un sagaidīt, 5 no rīta lēkt uz skapja pakaļ nakstauriņiem, ņerkstēt uz baložiem un "runāties”&dziļdomīgi vērot manus viesus. Viņa vienmēr labi izskatās – reizēm pēc čertijka, reizēm pēc pamesta bērna, rreizēm pēc gudra naktsputna,reizēm pēc mīlīgā spilventiņa.
Un šobrīd vairāk par visu man gribas mājup-gulēt un līdz slīkšanai miegā skatīties uz viņu. |
|