| Bērnības atmiņas/ PIEDODIET, GARAS. |
Feb. 3rd, 2004|04:27 pm |
Uzasināt bērnības atmiņas man reizēm izdodas, ienirstot Citā Realitātē tepat aiz stūra.
Tur ir tāds dīvains ūķītis, stolovaja vrodje.
Tur var nopirkt gulašus, plovus, harčo utml. ēdienus. Galdiņš apklāts ar vaskadrānu. Vesj v zhutkix rozachkax.Gar kājām trinas kaķis. Alumīnija galda piederumi. Kaut kur stūros vēl aizķēries eglīšu sniedziņš.Kompleksās pusdienas par 0.80 kapeikām, ui , piedodiet, santīmiem. Apkārt skan krievu valoda un saskarsme ar pārdevējām dažam labam celtniekzellim vai pensionāram ar plašu dvēseli ir skaļa un frivola.(ESOT ŠEIT, MAN IZDODAS SEV ATGĀDINĀT-VECI ĢEODRAUGI VAR IZDZĪVOT JEBKĀDOS APSTĀKĻOS!!!:)))
Pie izejas vēl tāds kā dārzeņu tirdziņš sarindots. Un vēl vakar otrā zāles galā pavērās iespēja nopirkt eklērus, kurus pārdevēja iemet maisiņā ar roku un "picas" padomju stilā ar ketčupu un pāris siera šķēlītēm......
Šodien jau sācies kāds nebūt remonts, droši vien ierīkos kādu mini hipermaximu.
Atceros pēkšņi ģimenes kultūras braucienus uz leišiem pēc desām.Toreiz tautai interesēja pirmkārt paēst un košās lupatu un kožļeņu paciņas no Polijas,puszaļi banāni vai varbūt pirmais dzīvē džinsu pāris, vai stereomagnetafons... Tagad Iepirkuma drudzis ieskrējies nepajokam un ir Lielā Sexa ēra.
Ar nepacietību gaidu, ko mēs pielūgsim pēc tam.
Varbūt to, ko pienāktos pielūgt? |
|