| Freeeeee |
Aug. 1st, 2003|06:18 pm |
“Ar atvērtu durvju elpu
un smilgu asajiem ziediem
uz debesu molberta
viegli
es zīmēju likteni savu…”
Igo tā reiz dziedāja. Smuki. Sirdi aizgrābstoši.
Agrāk man viss nāca viegli, ar iedvesmu,tagad par katru kumosu svaiga gaisa, par katru cm kalnup jāplēšas līdz asinīm. Ne viegls lidojums, bet izdzīvošana. Krīze? :)))
Nea, laikam arī toreiz es plēsos,tikai bezrūpīgāk, rotaļīgāk, tāpēc viss labais nāca it kā netīšām. Eh, bērnība...:)
Viss. Dodos brīvībā – 1 nedēļa mācības smagā formā, 1 nedēļa vaļošanās. Tālāk? Kas zin! :)
Man pietrūks www, jūsu, pietrūks mazā rutinizētā darba ūķīša. Pietrūks kāda garāmskrienoša darbabiedra, pret kuru kaut kas sāk mosties. (Ai, nevajag, guli guli, sirsniņ…)
Ai danu, uz atvadām kļūstu sentimentāla. Bučas. Šņuk šņuk vē. Gan jau.
P.s.Paldies Tev par vakardienas iedvesmu-
tā joprojām darbojas! |
|