| Ar mani viss ir kārtībā... |
Jan. 20th, 2004|01:38 pm |
Jums nav, mani dārgie laika biedri, jāsatraucas vai jājūtas vainīgiem un traucētiem par to, ka es esmu tāda, kāda esmu. Atļaujiet man būt. Manas sakāpinātās jūtas nevar jūs iznīcināt un jums nav jādara nekas īpašs, vienkārši jāliek manīt, ka jūs kaut kur esiet domās par mani.Ar to pilnīgi pietiek. Ar visu citu es tieku galā pati.
Šodien jūtos iztukšoti un labi. Esmu izplēsusi brīdi pārlasīt nododamo rakstāmgabaliņu-man pat iepatikās,izjutu, ka tas ir pabeigts un pašai šķiet sakarīgs...nomierinājos tādēļ. Tagad jāgaida atbilde.
Ja būs ļoti smagi un netikšu līdz jums,
es atminēšos kā Tu miegā mani apskāvi.Cieši, cieši.
Un iedomāšos kā paraudu Tev uz pleca, raupjā džemperītī.
Un iztēlošos oranžo lelli,kas atkal un atkal tiek uz kājām.
Un atcerēšos kā mēs slidojām ar Tevi roku rokā.
Un to, kā Tu teici: Kā Tu vari būt tik mierīga, kad apkārt ir tik skaists?
Un kā mēs dziedājām dzeguzīti...
Un...Un...jūsu ir tik daudz...:) |
|