| *** |
Dec. 23rd, 2003|09:20 am |
Vai tiešām es savos postos izklausos visu laiku neapmierināta ar dzīvi? Un ka vislaik iekuļos nepareizās situācijās?
Būs jāpapēta.
Laikam ir tā, ka, tad, kad ir labi, vienkārši nav ko teikt. Tad es saldi pūšu. Un murrāju.Staroju kā saulīte.Nav vārdiem vietas.
Esmu laimīga šajā brīdī. Un pilna ar Ziemassvētku Brīnumiem.
Un es gribu šo laimes sajūtu atdot pēc piederības-visiem tiem, kas piedalījušies tās radīšanā.Atnāciet un paņemiet. |
|