| Mākslas terapija, es nāku! |
Jul. 28th, 2003|06:11 pm |
Man ir baigais prieks, jo pēc ilgas sevis mocīšanas, šaustīšanas un dažādiem eksperimentiem ar sevi laikam taču būšu atradusi savu profesionālo nišu. Tā ir gana šaura un dziļa. Kā reizi, kādas man patīk. Man ir izkristalizējies viens Lielmērķis ar daudziem maziem apakšmērķīšiem. Grasos pashtudierēt MĀKSLAS PSIHOLOĢIJU/TERAPIJU. Ceru pēc nedēļas, kad atkal būšu sākusi jaunu dzīvi (hi,hi,hi), šī apņēmība nebūs apdzisusi.
Katrā ziņā, lai līdz tam nokļūtu, ui ui ..kādas virsotnes... Angļu valoda, www dzīles, maģistratūra, psihoterapija,mūķenes cienīga dzīve, līkstot pār grāmatu grēdām, n-tie klavierkoncerti uz mīļotā datordzīvnieka.......un TAS VISS,lai dabūtu papīrus, kuri man nākotnē ļautu darīt to, ko gribas un kas visbeidzot šķietas kā man radīts. Pēc budisma laikam skaitītos, ka atliek man vienā brīdī Kur Nebūt Piekonektēties un es jau esmu mākslas terapeite. :))) Godīgi sakot, es jau tā jūtos tagad, it kā nekas cits nekad nebūtu bijusi un esmu to jau piekopusi pret saviem līdzcilvēkiem (ak, šie , nabagiņi), vien tagad esmu pamanījusi...Tos papīrus jau vajag citiem, a man atliek baudīt procesu, ejot kalnup. Nekad jau tāpat neizlasīšu un neiemācīšos visu...
Un tomēr – lūgtum mani apmētāt ar info kalniem, ja redzat šo vārdu salikumu. Pateicīgi norīšu. Ak, laimīgā es. |
|