| Bilde tāda |
Nov. 27th, 2003|09:43 am |
Vakar ar B. iepazināmies tuvāk.Foršs zēns.Pirmo reiz mēs tikāmies sen sen "Krustcelēs",viņam bija 15.Viņu bija pametusi mīļotā meitene.Bet varbūt savu ģitāru viņš mīlēja vairāk.PAŠAM SAVS CEĻŠ ZEM KĀJĀM.Drīzāk tā.Tāds smeldzīgs stāsts.
Vakar uzzināju, ka B. mēdz būt arī dzīvespriecīgs; viņš smaidīja un dauzījās kā kucēns.Mēs būsim draugi.Tuvākie uz pasaules.Tādas lietas es jūtu nekļūdīgi. Tās var izlasīt tajos skatienos un smieklos bez vārdiem, kņudoņā saules pinumā, tajā trauslajā, gaistošajā un man tik grūti noturamajā aizmiršanās sajūtā.
Ir tikai šis mirklis. Ģitāra,balss... puskrēsla...siltas atmiņas...
Kaut kas ar mani notika vakar.
Es atradu, kādu pogu sevī, kuru nospiežot esmu es pati un varu mīlēt un būt laimīga, neskatoties ne uz ko. Pat, ja Tevis nav blakām, pat, ja Tevis vispār nav.
Un no sava jaunā drauga par piemiņu man ir dzidri zila poga. Pievienošu savai pogu kolekcijai.
ESMU ATKAL ATRADUSI SEVI.
Paldies, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) aga, ka mūs iepazīstināji! |
|