| Zaļās šalles terapija |
Nov. 12th, 2003|11:30 am |
Viņa ir piedzimusi. Apvārdota, daudz domu iekšā satamborēts. Tamborēšana ir meditācija. Kaut kādā brīdī visas domas ir izdomātas un es vienkārši esmu klusumā. Un tajā iekšējā klusumā kaut kas dzimst. Un tas ir tāds azarts un kaifs!
Dzīvelīgi, riktīgi raganiski zaļa. Neko tik zaļu savu mūžu vēl nebiju izvēlējusies. Pirmoreiz šī krāsa pie manis atnāca vasarā, kad tinos ap kuģi Rīgas Pasažieru ostā – to ar Carlsberg zaļajām burām, tad MT skolā vasarā, visbeidzot filma Lielās Cerības to atgādināja. Un nu tā ir mans dzīvības eliksīrs.
Šalle ir sasmaržota ar Green Witch smaržām un dodas dzīvē. Ap manu kaklu tā jūtas ekselenti, viegli kutina degunu un iepriecina. Šorīt cilvēkus redzu salīdzinoši ļoti pelēkus un drūmus. Bet man iekšēji nāk smiekli par traģiskajām Latvijas sejām sabiedriskajā transportā. Par ko bozties? Viss ir tik zaļš!!!
Ja gadījumā redziet kādu meiču ar aizplīvurotu skatienu un jestri zaļu šalli notinušos, nāciet klāt un klusi čukstiet paroli:
Могу ли я?
Хочу ли я?
Магнолия?! |
|