| Tukšuma sajūtas |
Nov. 6th, 2003|04:58 pm |
Ap šo laiku mani pārņem Toska. Krēslo. Kādi mākoņi, kādi mākoņi... Vienīgais laiks diennaktī, kad sajūtos vientuļa. Vēl stundiņa un tad – laukā brīvībā, cik nu to paspēšu saelpoties līdz rīt rītam.
Varbūt šajā stundā lielākajai daļai manu draugu/frendu darbs ir beidzies un es vairs nejūtu viņu domas izplatījumā šaudamies. Viņi dodas mājās, jau sapņodami par ko citu, aizmirsuši par mani.
Tā taču ir, vai ne? |
|