| Dīvaina ēdienkarte |
Nov. 3rd, 2003|10:01 am |
Vēl pavisam maz emocionāli nozīmīgu mantu palicis tur – pie vecākiem.
Jā, dārgo māmiņ, es noteikti atbraukšu nākamsestdien. Ar lielu mugursomu.
Un kārtīgi pieēdīšos for free. Nekā cita jau nav, nekad nav bijis. Tik vienkārši.
Sajust zemi ar basām kājām, sajust lietu ar mēles galu koku zaros, sajust slapju zāli ar seju. Melni augoņi vītolos kā rozes.
Spēks.
Un naids. Visu caurstrāvojošs un melns.
Burvīgi.
Smieklus ar seju un eņģeļu bērniņus baltos, tizlos mantelīšos –
dubļos, dubļos, dubļos.
Tāds laiks. |
|