| Mazās raganiņas plosīšanās |
Oct. 31st, 2003|09:37 am |
Vakar biju savā “raganu sapulcē”. Esmu ielēkusi tajā vilcienā, es zinu, kurp tas ved un zinu, ka tajā palikt varēšu vienīgi režīmā “running to stay still”.
ĻOTI ILGOJOS ŠAJĀ MIRKLĪ PĒC SAVĒJIEM. Pēc cilvēkiem, kuru vārdi un darbi, un kustības ir īstās, kuru domas liek uzdejot manējām.
Un kuri pareizi sapratīs un atbildēs uz pusnaktī rakstītu eksistenciāli nozīmīgu īsziņu!
Kaut kas neatgriezenisks ir noticis vakardien, telefonā palikuši vārdi, kas vai nu neuzrunā, vai kurus nav jēgas traucēt, jo nav pieņemšanas laiks un tādi, kuri IR. Un kuri vēl nav tik tuvi, lai pret viņiem ko tādu atļautos.
Vai šis raganu saiets kļūs par manējo? Šķiet man vēl augt un augt līdz viņām……
Un TU. Vai TU mani dzirdi?!!
P.S. Esmu atradusi APLAIZĀMĀS aploksnītes, vēstuļpapīru un īsto pildspalvu. Viss kā no sendienām.
Man ir atbilde vai TEV ir jautājums? |
|