| puķēm avotu meklējot |
May. 9th, 2007|02:04 pm |
http://www.manss.lv/avotina.html
http://www.gallery.lv/Avotina/default.htm
http://www.artgarden.lv/latvian/gleznieciba/i_avotina/glezn_ia.htm
"Gleznošana man ir kā ļaušanās kādai augstākai varai, tas ir – kā vīrietis mīl sievieti, kā māte mīl bērnu, kā dārzā uzplaukst zieds. Vajag tikai ļauties."
[Ilze Avotiņa]
domāju, tās k o š ā s p u ķ e s, kas rodas un mani vajā un šobrīd negrib ārā nākt, man no Avotiņas. nea, viņai ir citādākas, tātad, manas, arī krāsas. tad jau varu bez sirdsapziņas pārmetumiem ķerties klāt.:) savādi, kā tas notiek,-padomāju par viņu pirms dažām dienām, vakar Pedanta veikaliņā..pagriežos, skatos viņas košā bilde uz galda nolikta, pasmaidu tai, tikai pēc tam pamanu viņu pašu sadzīviski aizņemtu ar to, kādu rāmīti piemeklēt.tik dabiski.:)
līdz ierāmēšanai vēl izaugusi neesmu, nav jau arī nekā diži daudz.un ierāmējamajām jābūt tādām..nu tā vērtām..lai nav kauns rādīt.vispār es vairāk muldu, kā daru, tas man nepatīk sevī.galvassāpes un tukšuma sajūta šodien, bet arī kaut kas kņud un grozās pa iekšu, briest.:) bet jebkurā gadījumā-satikt viņu ir labā zīme.pagāšgad ap šo laiku man tajā veikaliņā bij bail pat ieiet.:)) |
|