| Atkal sajutos vāja |
Oct. 22nd, 2003|04:42 pm |
Zinu - ir velti kliegt -
NEATSTAJIET MANI VIENU ŠOVAKAR!!!
Zinu, man jābūt stiprai, man jāsavācas, jāaiziet mājās un jāpaskatās sev acīs.
Un tad, jūs, cilvēki atgriezīsieties paši no sevis.
Man bail un negribas atkal pierast pie vientulības un pašapmierinātības; man bail atkal padoties- man principā neviens nav vajadzīgs.
Es negribu kļūt atkal vesela kā bumba- tik gatava, pabeigta un sev pazīstama, ka citam cilvēkam manā dzīves telpā neatrodas vietas. Tāpat kā neatradās vieta man kāda cita pabeigtajā un noslīpētajā dzīves vērtību un vajadzību telpā.
Haoss.
Jūs man esiet vajadzīgi, cilvēki, es padodos šoreiz citādi.
Es gribu mācīties būt ar jums kopā,
sadarboties.
Man ir apnicis vienai skraidīt pa mežu basām kājām, pārskrienot no viena tuvcilvēka pie cita.
Maksimāli tuvas un abpusēji patiesas attiecības...... |
|