| Salauzta lellīte |
Oct. 22nd, 2003|11:19 am |
“По ниточке ходить я нежелаю
От нине я
От нине я
От нине я
Живая”
Es neesmu sieviete-mašīna ar noteiktām funkcijām, fīčām un opcijām. Gudra, smuka, vienmēr enerģiska,ar humora izjūtu un pareizu devu dzīvnieciskā instinkta komplektācijā. Man nav lietošanas instrukcijas. Un es neesmu labāka par iepriekšējiem modeļiem. Es nedarbojos pēc podziņas nospiešanas principa. Pat datoram ir vajadzīgs palaišanās laiks. Es neesmu paredzēta Jūsu labklājības un komforta nodrošināšanai, slinkuma un nepacietības lāpīšanai. Mani nevar nopirkt. Un nopērkot man čības un noteiktus lietošanas laikus nedēļā, es automātiski nekļūstu par fast food, par īpašumu, ko var ieslēgt, lietot, lietot, lietot, izslēgt un tad atkal ieslēgt un lietot,lietot, lietot.
ES ESMU DZĪVA. Un šobrīd nefunkcionēju.
Man vajag tikai brīdi miera, lai no manis neko neprasa un negaida.
Vienkārši cilvēku blakus.No kura man nevajag vairāk par šo BLAKUS. Vispirms Draugu. Kādu, kurš mani šobrīd pieņemtu tāda, kāda esmu – salauztu. |
|