| Atkal sākās vecie - būt vai nebūt/ kā būt? |
Oct. 20th, 2003|02:19 pm |
Šī būs parasta pelēka diena un es nesaņemšu atbildes uz jautājumiem, kas mani urda. Un nekas pēkšņi jauks un fantastisks manā dzīvē neienāks un nemainīsies! Un es nenomierināšos, un nenošaušos. Un mezgls vēl nav pārcirsts. Es atrodu desmitiem atbilžu, izskaidrojumu, vainiņu; atkal jautājumu...
Kā es gribētu aizmigt, nogulēt nedēļu un pamosties vieda.
Katrs cilvēks, ko mēs sastopam, mūsu dzīvē
neienāk nejauši. Un kaut ko mums māca.
Neuzspiest savu viedokli/noformulēt to sev precīzi, nevērtēt/izveidot vērtību aptaujas lapu, steigu un tempu/pacietību, pacietību...?
Ko Tu man māci? Ko es Tev?
Kāpēc?
Un kāpēc atkal es domāju galējībās?
"Vai nu Tu viņu ienīsti vai viņš ir Tava mūža vienīgā mīlestība."
Kaut kādi nepareizie jautājumi.
??????
Lieciet man atbildēt momentā/dodiet man laiku! Plānot/ļauties mirklim?
Spēlēt šahu pašai ar sevi. Šizofrēnija, mīļotā šizofrēnija.
Pārcērtiet manī šo apli! Ieslēdziet melu detektorus.Es meloju, pati sev meloju? Tēloju, mānos, spēlēju? Esmu patiesa un pārāk dažāda sev pašai. Haoss.
Āaaaaaaaaaaaa |
|