| atmiņas saldskābi moka |
Sep. 27th, 2004|02:08 pm |
par to kā nav
tad,kad es ar viņu draudzējos
es peldēju sazin kur kā zivs pa mākoņiem
sarunas un skati
garīgā būtne!
un tagad atceros vienīgi
to vienu nakti
un vienu lielu un neaizmirstamu detaļu
uzsēdināji
Tev izdevās,nepacietīgais!
man gribas,man patīk,man vajag
un arī Tu-kad Tev bija 18,19,Tu man pārmeti,ka mani interesē tikai sarunas
bet tagad,kad sēžu Tev blakām un mirstu nost no vēlmes Tev pieskarties
Tu runā par garīgām lietām
/Dievs tiešām ir vīrietis.Spēlējas,izdara negaidītus gājienus un nedod to,ko gaida,bet to,kas pašam ienāk prātā.
Kaut kāda dzīve nelaikā un nevietā.Jums tāpat?
Jā,jā,zinu,jāpriecājas par to,kas ir. |
|