| |
[Sep. 22nd, 2018|11:35 am] |
|
Stervozums manī pamodies. Pēc vakardienas darba "biedru" gājieniem. Iestājās vienalga. Nedarīšu neko no sirds, vienkārši rupji taisīšu savu piķi.šodien pat nenovācu matus, bet tieši otrādi ieveidoju, lai viļņojas. Uzklāju "teātra grimmu", ieziedos ar dārgām vielām un uz priekšu, jo es esmu tā vērta. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2018|03:29 pm] |
|
Bija tas gods pāris minūtes pakontaktēties ar Alvi Hermani. Pat neko nerunājot, pacēla mani augstāk par manām šī brīža rūpēm un raizēm, un par šo vidi. Katrā laiktā jau ir savi nesmukumi. Padomjo laikos bija vieni, tagad,-citi. Un jāmāk tiem celties pāri un būt ārpus. Ja ne savādāk, tad uzliekot austiņas un klausoties "savu" mūziku. Tam jau laikam kultūra ir domāta. Lūk par ko nerunājot parunājām. |
|
|