| |
[Sep. 11th, 2018|10:45 pm] |
|
Tadāaaaa, esmu atkal iestrēgusi un gribas, lai kāds pasaka nākamo pagriezienu, dod kādu zīmi. Laimìgi tie, kam dzīvē ir tikai viens izteikts talants un ceļš. Tad viņi vienkārši iet. (Kā mana bijusī korporācijas biedrene,- es jau pamatskolā zināju, ka gribu būt ginekoloğe...) Bet man tās taciņas ir n tās. Un naudiņu arì gribas. Vediet mani rudenī uz parkiem runāties. Man vajag uztaustìt nākamo pagriezienu. Man vajag sajust, ka dzīvoju un nevis griežos žurku ritenì. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2018|11:56 pm] |
|
Un kas mani atbalstīs, kad es būšu vāja? Kas mani izglābs? Kaut kā apnika būt visu laiku nogurušai. Un stiprai vienlaicīgi. |
|
|