| |
[Jul. 11th, 2009|09:09 pm] |
ar kaimiņkaķi ilgi runājāmies par dzīves jēgu. viņš nesaprot, kāpēc ir vajadzīgs lietus, kas aizliedējis viņa saules pleķīti.
bet es gāju pa lietu un sajutu virs sevis atkal lietussargu un iekšā mieru. apkārt pasaule turpināja krīzēt, plosīties un līt. bet manī miers un saules pleķītis palika neskarts. un arī kājas siltas. puķainos gumijniekos.
piedod.ir atkal labi. |
|
|