| esmu tā kā atgriezusies magnolijā |
[Apr. 6th, 2007|11:34 am] |
KĀ VARĒJA UZTAISĪT PAUZĪTI tekstā, lai friendos nerādās visa garā pentere?
esmu tā kā atgriezusies magnolijā
trīs brīvas dienas.vidrīzāk vienai pašai. mājās ir uzradies nets. tas liek sajusties vientuļi, jo , šķiet, ka pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuriem viss notiek, dzīve ir tik piepildīta, kuri sarunājas, satiekas (ne ar mani, ne ar mani). druzhka ir kaut kādā siltā pludmalē šobrīd. un tā kā joprojām pieturos pie vecās tradīcijas, ka man pietiek ar vienu draudzeni, ar kuru SASKAN iešanās un dzīvošanā (tādas gan tikai divas esmu dzīves laikā sastapusi), tad atkal esmu pamanījusies palikt viena.ar idejām ko darīt varētu garumgarā sarakstā:
noskatīties Pāna labirintu un Beatrisi Poteri
aiziet uz Lielajiem kapiem apskatīt zilās sniegpulkstenītes (bez plūkšanas)
aiziet uz fovistu izstādi
pabeigt iesākto gleznu un ķerties klāt nākamajai jau uzskicētajai
nopirkt austiņas, tumbiņas un peles palikni
stiept mājās atkal kaudzēm jauna kartona no Baltijas papīra
nopirkt melno papīru pirmdienas nodarbībai
saklāt gultu
aizvazāties kaut kur gaisa elpošanas nolūkā
krāsot olas
darīt to visu ātri, jo šīs dienas aiztecēs un atkal iestāsies darba diena
bet es sēžu un klabinu, ļaujot internetam apēst manu laiku.
būs jāpiestrādā pie sevis ierobežošanas šajā sakarā, jo nu vismaz pirmajās dienās tas iedarbojas kā līmlente uz manīm.
jo ir tāds kā emocionāls bads, cilvēku dzīvē ir daudz, bet nav blakām to, kas ir tuvi. |
|
|