| caur puķēm2 |
[Jun. 12th, 2005|04:28 pm] |
esmu aizsapņojusies par tālu,jāpakāpjas atpakaļ
nezinu,vai esmu cienīga to mākoņu un debesu,kuru ir tik šausmīgi daudz...
baltuma...
Ojāra Vacieša dvēseles smalkuma
flamenko ģitāras stīgu un ķiršu
acu brūnuma,
tāluma dziļuma
man ir tikai man inku zelts.caur puķēm
un manī ir debesu par maz
taču Iespēju robeža ir paplašinājusies
ir kur plesties
bet varbūt arī tie ir tikai akmeņi un smiltis,un plīstoši gliemežvāki zem kājām
un sapnis par Londonu.es nāku,lēnām.
-------------------------------------------
kolēģis ir pārtapis Draugā.ar lielo Dē.bet "nekas neveidojas",protams.mēs esam kaut kur citur un tomēr blakus.SALĪMĒJUŠIES.
-----------------------------
un man ir rūķu rosībā atgūts silts mīļums
7 senas liepas.un 8-otā.un 300 gadīgas priedes.un atgriezies miers.smaržīgā lietū zem sēnes.MĒS esam.un tas ir labi.
***
man ir tas viss,kas man nepieder.mirkļu siltums.un skaidri saredzams Ceļš.
nedur man,ja jau Tu meklē...un es arī centīšos. |
|
|