| |
[Apr. 14th, 2005|08:53 pm] |
esmu mazs nobijies putnēns šobrīd.sarkankrūtītis...
gribas sevi pasargāt no kritiena,bet varbūt vienkārši
jāuzticas
jālec un jāaizlido
es tik maz par Tevi zinu.es ar Tevi kāptu kalnos vienā sasaitē.un brauktu tālu tālu
sānu pie sāna |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2005|10:46 pm] |
tomēr vēl nelekšu.
kamēr zaļais karogs vēl neplīvo mastā.
man ir pārāk liela un veca galva,lai to pazaudētu bez pierunāšanas.
ar labu nakti,bērīt's manis kumeliņis.
//un tad mēs grimsim,grimsim un peldēsim melleņu ievārījumā siltā kā piens.
lietus atsvaidzinās pārkarsētās pieres.
un gaiss smaržos pēc mūžigas atgriešanās,pēc solījuma un mājām |
|
|