| viss ir savās vietās |
[Apr. 2nd, 2005|08:10 pm] |
mana mīļotā.pilsēta.
aiz loga riet saule.gaiss ir rūsgani violets un caurspīdīgs,zeltains tāds...
viegls vējiņš svaigi noglāsta vaigu.
Latvijas karogs dejo mastā.
putni...un vāģīšššu neuzmācīga dūkoņa.
tādos brīžos šķiet,ka viss ir savās vietās.
arī es. |
|
|
| ceļa mūzika |
[Apr. 2nd, 2005|11:37 pm] |
nesaprotu,kāpēc radio šai stundā laiž Ceļa mūziku.
Ceļa mūzika ir tāda mūzika,kad sēdēt Tev blakus un braukt ilgi,ilgi,intensīvi,mazliet smeldzīgi klusējot.Un pieklusināti runājot par sapņiem.
Un arī tāda,kad Tu brauc pa Somijas lielceļiem atkal mājā un domā par mums,par dejām,kas vēl tikai būs,smaržigas,neizdejotas un neizdejojamas.
Un es nezinu,vai Tu brauc pie manis.Un pie mums.Vēl nezinu.
Un vai tas ir divvirzienu lielceļš vai Satikšanās.
Tev oranži mati,tev oranži mati...
Un tad,kad ieskatos dziļi dziļi sevī tādos (*telepātiskos?)brīžos kā šis,tad zinu,ka manī ir bezgalīgi daudz mīlestības un smeldzes.Tik daudz,ka ne atdot,ne izsmelt,ne apēst,ne iznīcināt,vienmēr nāk klāt.
Brauc mājā,ziemeļu lāci.Brauc lēni,rāmi un nemanāmi,un klusi.
*Telepātija...Just kāda cita Brīdi tik spilgti kā savējo. |
|
|