| |
[Aug. 16th, 2004|09:43 am] |
Šodien es visu atceros.Dusmojos par visu atlikto un it kā piedoto.
Attapusies divreiz plašākā,garākā,blīvākā un ātrākā dzīvē,izmisusi,ka nespēšu to piepildīt viena.
Jūru no matiem un ādas vēl negribas noberzt.
Lēnām noārdos un asiņoju.Ārdos.
Tas gredzens Tev ir par lielu,mazais,noliksim skaistā inkrustētā lādītē un gaidīsim savu laiku.
Man nav ne jausmas,ko tālāk. |
|
|