| Man nav ko teikt, savējie sapratīs. |
[May. 10th, 2004|10:20 am] |
Aizvakar ielaidu jūrā sidraba zivtiņu.Pačukstēju viņai trīs vēlēšanās un apsolījos pati tās izpildīt. Tu tikai dzīvo un peldi.Un paldies tiem mīļumiem, kas man māca uzticēties, audzēt lielākas tās sajūtas,kas ir pretējas ārišķībai.
Mīlestība ir vienīgā viela, no kuras var kaut ko radīt.Un atkal jau mani notver vārdi: tavējais sagaidīs, tavējais nekur nevar pazust.Miers. |
|
|
| 88888888 |
[May. 10th, 2004|12:45 pm] |
Pina Rīga ar vaigu bārdām, un nevienas nav īstās.
Apskaut Tevi tik stipri,lai čaumalas plīst.Varbūt jau saplīsušas,kas zin.Visi jau zin. Mēs vēl ne.Nav vēl uzpeldējis virspusē.
Sarkanie ikri ir burvīgi.Satiekas divas tādas mazas oranžas, caurspīdīgas lodītes un pārvēršas vienā.Rīgā ar katru dienu cilvēku paliek mazāk,pusītēm saplūstot kopā.
Ievērojāt? |
|
|
| kā dziesmā,apmēram tā |
[May. 10th, 2004|01:26 pm] |
i wanna talk with
common people
i wanna sleep with
common people
just wanna be with
common people
like you |
|
|
| Eh, bābas!:/ |
[May. 10th, 2004|04:25 pm] |
Šovakar būs mazās cīņas ar iekšējām un ārējām bābām.Ar jautājumiem un zīmīgiem skatieniem:
"Nu kā tad jums ar ...? Vai jau...?" Vai vienkārši zīmīgiem skatieniem un saprotošiem smaidiem. Bāba manī arī reizēm pamostas. Bābai pasaule šķiet pareiza vien tad,kad mužiks pie sāniem.Visu vērtību vērtība.
/Nosargāt.Šoreiz Tevi. |
|
|