| Meitenīt, saņemies! |
[May. 6th, 2004|09:34 am] |
|
Pārstāj domāt par simetriskām vaigu bārdām un marš strādāt!!!!:)) |
|
|
| Pasaka |
[May. 6th, 2004|11:53 am] |
|
Patiesi,vienkārši cilvēki eksistē.
Arī vīrieši.Un patiess mīļums eksistē.
Tie ideāli, ko es līdz šim meklēju cilvēkos,eksistē.
(Tu teici-pārstāj sapņot!)
Un,ja,tavuprāt,tā ir pasaka.
Tad tagad es dzīvoju
pasakā,kas ir piepildījusies.Lūk tā!:P
/P.s.Vienmēr tagad paņemšu pārpalikušos cukurgraudiņus no kafeinīcām.Ja gadījumā nāksies sastapt kādu baltu zirgu. Ar ceļinieku stipru un maigu. Vakar sastapu-kabatas tukšas.Bija jāizlīdzas ar oranžiem smaidiem, ar oranžām bučām. |
|
|
| Pretstati turpina kost |
[May. 6th, 2004|12:27 pm] |
Kas maksā,tas pasūta mūziku.
Nē.Vienkārši,nē.
Kas mīl,tas pārvieto akmeņus, viegli uzpūšot elpu un pasmaidot. |
|
|
| Panāc izkausimies! |
[May. 6th, 2004|01:34 pm] |
Esmu dusmīka un kļūstu aizvien dusmīkāka un dusmīkāka uz visu, uz neko!
/Kad beidzot kāds vīrišķis izturas pret mani normāli, tad tik atveras acis,ka iepriekš viss ir bijis mīnusos un ka es galīgi neesmu/nebiju pelnījusi tādu attieksmi NO CITIEM...un tad gribas lekties un kost!
Izlutinājis Tu mani esi.Straujā tempā.
Kaut kur iegravēt uz mūžīgiem laikiem.
ESMU PELNĪJUSI UZMANĪBU,MĪĻUMU UN CIEŅPILNU ATTIEKSMI. |
|
|
| Reiz sen senos laikos viss notika lēni un sapņaini |
[May. 6th, 2004|05:38 pm] |
Vēstules rakstīja ar roku.Randiņus gaidīja mēnešiem ilgi, mulsa, sarka un slepus tvīka...
Notikumi risinājās palēnām un jūtas iesakņojās dziļi,dziļi un tamdēļ sīksti turējās brāzmainiem vējiem par spīti. Man ir mazliet mazāk kā mēnesis jāgaida.Un man tas patīk, sasodīts, kā man tas patīk.
Citronpiparotas atmiņas uz mēles. |
|
|