| Pavasara sezona oficiāli atklāta! |
[Mar. 22nd, 2004|09:35 am] |
Ar dziesmu un šampanieti,ar jauniem puišiem,un bučām, ar dejām un smiekliem.
Tiesa, šim pasākumam bija vajadzīgas 3 dienas.:)
Un ziniet,kāpēc man tomēr pie sirds tie 20 gadnieki? Esmu izdejojusies līdz 6 rītā. Sen tā nebij bijis! Ziemas guļā iestīvinātais augumiņš ir atkal izlocīts.Šodien man sāp žoklītis no 3 dienu pārliekas smaidīšanas,sāp presīte un kājas... Atkal mana muguriņa ir savesta kārtībā. Tie atliecieni, tie atliecieni līdz zemei...
Uh, puisīt, puisīt,satiktu es Tevi pāris reizes nedēļā un nekāda joga man nebūtu vajadzīga! Izdejoties LIDZ GALAM. Pa visiem šiem gadiem beidzot ir atradies kāds,ar kuru var aizdejot līdz galam,līdz absolūtam spēku izsīkumam,ar visām kulmināciju kulminācijām.Tās nebija tikai dejas-tā bija visa dzīve!!!
Bet
nometas uz mana balkona margām
kaija no jūras un projām skrien
tā tu atnāci mani sargāt
projām aigāji kā aizvien
Būs labi! Tas ir tikai sākums!:) |
|
|
| jaunākās atziņas |
[Mar. 22nd, 2004|12:06 pm] |
izrādās esmu kā ģitāra
biju gan drusku noskaņojusies
tagad atkal uzskaņota
un prasmīgs spēlētājs no manis var izvilināt
burvīgas un vētrainas melodijas
Režisoram tiešām padodas labāk
organizēt manu dzīvi
kopš esmu to pieņēmusi
katra diena ir pārsteigumu un brīnumu
caurstrāvota
katra diena ir piedzīvojums
dzīvojot,neko negaidot un baudot mirkli
tiešām var iegūt vairāk
bet nu jau-netīši
tikai manā gadījumā tas nozīmē
RAKŠANU-iegrābt lāpstā daudz zemes,
mest tālu, un kamēr lido-atpūsties.:) |
|
|
| mana mazā mīļā dumjā sirC |
[Mar. 22nd, 2004|03:54 pm] |
cik gan viegli to noķert
samīļojot
cik gan viegli tā lūzt
kraukšķēdama |
|
|
| Ehh |
[Mar. 22nd, 2004|05:17 pm] |
Karbunkuls
Lai slava varoņkāvam
Un Sidrabēlas silam,
Bet augstākā no slavām
Lai karbunkulim zilam
Spīd katram kaut kas krūtīs,
Bet nevar spīdēt būrī.
Es izbiju no būra
Ar zilo karbunkuli.
Piedz.
Ai, zilais karbunkuli,
Tur, debesīs aiz rūtīm!
Es mūžu nodzīvošu
Ar karbunkuli krūtīs. (2r.)
Ai, zilais, zilais karbunkuli! 2r.
Savs karbunkulis katram
Ir dzīvē nepieciešams.
Dēļ viņa zilās gaismas
Mēs dzīvojam un ciešam.
Pat dzejnieki tā dzejo,
Tad kāpēc ceļam būri?
Ir ceļiniekam,spīdot
Piespiežas karbunkulis.
Piedz.
Ai, zilais karbunkuli
Tur, debesīs aiz rūtīm,
Es mūžu nodzīvošu
Ar karbunkuli krūtīs... |
|
|