| Vīzija |
[Dec. 11th, 2003|11:51 am] |
Mellas čūskiņas manas pilsētas šaurajās ieliņās. Gludu, spīdīgu ādu. Aši rāpo pa bruģi. Savijas, izšķiras, uzdejo. Desmitiem, simtiem... Apstājas, ielūkojas man acīs. Acis-dzeltenas ar mandeļveida zīlītēm. Iešņācas, noplakšķina mazas, šķeltas mēlītes, paver dzeltenas rīklītes.
Un es tām pa vidu. ar basām.
Nē, tās ir manī... Vijas, virpuļo,dzeļ...
Un tad es..nē, ne pamodos, aizmigu.:)
Esmu saindēta. Vai šī inde dziedē vai nonāvē, vai tai ir pretinde?
Nezinu vēl. |
|
|
| dzīves proza/jautājums |
[Dec. 11th, 2003|03:19 pm] |
|
Kur var atrast tās papīra lentes, ar ko logus aplīmē (pēc vecās receptes), jo secinu, ka mājās logu gumijas nekam neder,-vējš un aukstums tāpat pa istabu zēģelē. |
|
|
| Vārdi |
[Dec. 11th, 2003|03:22 pm] |
Jādomā par saviem vārdiem, jāpievalda mēlīte. Ir vārdi, kas paralizē, restartē, apbur, atver, aizver, saviļņo, izmaina, sanaido......
Viena maza neapdomīga sms var izraisīt mazus kodolsprādzienus.
Man jābūt atbildīgākai par saviem vārdiem. |
|
|