| Un neko tur nevar padarīt |
[Nov. 19th, 2003|10:35 am] |
Esmu mellajā strīpā iekšā.
Nē, nekas nav noticis.
Nekas nenotiek.
Vienkārši kļūdas, kļūdas, kļūdas.
Neviens man nemīl, nevienam neesmu vajadzīga! Vē!
Un sākās tas ar Dogvilu. Sakiet, kas ir ar to filmu? Pati par sevi - sliktā zīme?
Nē, varbūt mazliet agrāk, kad sajutos nevēlama kādā dubultīgā (1+1) pasākumā.
Gluži kā padsmitgados, kad nepareizajos puišos ieskatījos.Tagad gan nekur neesmu ieskatījusies, bet sajūtas tās pašas.
Un tās pašas, kā toreiz-bija sniegains rīts,kad pēc ugunsgrēka biju zaudējusi Māju sajūtu šajā visumā un Tu teici: "Un kur Tu tagad iesi?" Un man vairs nebija, kur.
Nekas nav ārēji mainījies, bet es jūtos vēlreiz tāpat. |
|
|
| Asociācijas par filmu Dogvila &&& |
[Nov. 19th, 2003|11:46 am] |
mīlestības un drošības sajūtas izpelnīšanās
ja es būšu pietiekami laba/labs, tu atļausi man palikt
max došana citiem, kas pārvēršas verdzībā
atkarība
bezmiegs un pārgurums
es esmu tik, cik esmu vajadzīgs jums
būt visiem un nevienam
bēgšana no tā, kurš/kura mīl tāpat par neko
nesapratne, ko darīt ar to, kurš neizmanto
nesapratne, ko darīt ar laimi bez iemesla
un mīlestību bez nosacījumiem un racionāla pamatojuma
etc. |
|
|
| un neko citu |
[Nov. 19th, 2003|12:55 pm] |
es vienkārši kliedzu uz iekšu
lai Tur viss saplīst
lai var mierīgi saslaucīt lauskas
apsēsties siltā istabā un iedzert tēju
es nevaru sevi šodien izturēt
es nevaru sevi šodien noturēt
es nevaru
sevi |
|
|
| Senu vēstuļu diena |
[Nov. 19th, 2003|05:22 pm] |
Drīz došos mājās. Dzeršu kaut ko mur mur garšīgu. Un lasīšu vecas vēstules, laizīšu jaunuzplēstas brūces!
Meklēšu sāpītes un slacīšu tās ar dvēseli glāstošu balzamu.Pašizdziedināšos.Un nekad vairs sev to nenodarīšu.
Un Tu pat nemēģini man šovakar atrakstīt!
Tev manis nav.Līdz nākamajam līmenim. |
|
|