| vai Mēs? |
[Nov. 14th, 2003|10:47 am] |
| [ | mood |
| | ja 1000 aiz Tevis kliedz: | ] |
| [ | music |
| | tālāk ne soli!!! es saku LEC! es Tevi gaidīšu tur. | ] |
Laimes iespējamība ir tik tuvu
vien pastiept roku
baidos
mulstu
un ja nu es nespēšu to izturēt?
ja nu nespēšu novadīt to milzīgo
strāvojumu, kas ies man cauri
esmu tāds mazs elektrības vadiņš
vai tādai Lielai M, Lielai Laimei
ir vietas manā dzīvē?
ierastajā, drošajā, paredzamajā,
sakārtotajā?
es baidos visu mainīt
es baidos lēkt
šodien ne
rīt |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2003|11:33 am] |
|
"Tu biji kā ledus, tik tuva man." |
|
|
Veltīts ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gorgona |
[Nov. 14th, 2003|01:00 pm] |
Varbūt kādam noder. Un ne tikai par darbu.
Drosmi jums un man pašai!:)
"Varu aiziet no jebkura darba, ja tur nejūtos labi. Un šī brīvības sajūta cilvēkus ļoti kaitina. Cilvēki bieži sev iestāsta, ka viņiem jābūt šajā darbā, jo viņiem ir 3 kredīti, un viņi nevar aiziet no turienes prom. Tā nu viņi velk savu nastu. Ar apziņu: ārprāts, cik es esmu nelaimīgs, bet,reku, tas maita staigā un ir laimīgs. Jā, es esmu laimīgs cilvēks. Esmu mainījis daudzas darba vietas, bet šajā ziņā esmu avantūrists: nekad ne no viena darba neaizgāju uz otru vietu, kas mani jau gaidītu. Vienmēr strādāju ar pilnu atdevi, ja ne, ja jutu, ka vairs tikai eksistēju, tad vienkārši aizgāju projām. Jo kāda jēga saglabāt to, kas tevi nedara laimīgu. Mans uzskats ir tāds: katra cilvēka dzīves uzdevums ir dzīvot laimīgi. Lai viņš pats nodrošina savu laimi, tad arī apkārtējos varēs darīt laimīgus." (Dans Titavs) |
|
|
| Sāpe |
[Nov. 14th, 2003|05:03 pm] |
|
Rīt jāatsēž darbā. A jēga ta kāda!:( |
|
|