| Jauns sapnis, jauna es, jauni auskari |
[Oct. 28th, 2003|01:43 pm] |
Šoreiz mana izglābšanās krāsa ir tāda dzīvelīgi zaļa.
Auskari kā vīnogu ķekari... Garšīgi.
Un svece “White Magnolia”
Ziniet, man gribas atgriezties, nu kaut uz brīdi ikdienībā izplēst tās gaistošās izjūtas ar sapni nomodā.
...nosalt garā pastaigā ar koku raupjo mizu un pieskārienu mitriem akmeņiem...nokļūt klusumā un siltumā ar krāsns smaržu, sveci, mīļu cilvēku dāvātām zeķēm kājās...dzert ilgi gatavotu apvārdotu tēju... blakām murrājošs kaķis, klēpī drusku sadzeltējis papīrs un melna, smalka pildspalva pa tvērienam... un vīzijas par kādu cilvēku tālumā.
Nesteigties nekur, nesasteigt neko, nepārsteigties.
Būt. |
|
|
| Kur jūs visi palikuši, virtuālie mīļumi mani? |
[Oct. 28th, 2003|05:42 pm] |
Vēl kādu noglāstīt virtuāli, vēl ar kādu virtuāli blakām pasēdēt, vēl virtuāli parunāties par neko...
pirms doties tumsā
un vilinošajā ceļojumā pa rakstāmlietu veikaliem un grāmatnīcām, vakara fīlingu ķerot.
Eh... |
|
|