| Labrīt! |
Sep. 25th, 2003|10:09 am |
Burvīgs rīts. Tramvajā satieku vienu manu mīļu draugu jeb bāleliņu kā es saucu vīriešu dzimuma “tikai draugus”, kurš strādā izrādās jau kādu laiku vienu pieturu pirms manējās. Dialogs šāds:
_Ko tu te dari? Vai tu man murgos nerādies?
_Strādāju. Jau sen.
_Kā es tevi iepriekš nesatiku?
_A pārējā laikā tu gulēji... :)
Man sāk patikt šī Rīgas vieta! Tik daudz gaišu cilvēku apkārt, ka jūtos kā saulītē iecelta. :) Tepat blakus ielā - viena mana sena draudzenīte, ar ko dažādas mākslinieciskās idejas ģenerētas; mana darba ielā dzīvo viens ģeologs, ar ko Gaujas ūdeņi izairēti un koju gaiteņi izfilozofēti...
Un...
(((Paldies Tev. :)
Izdomā, kā Tu gribi labāk – daudz mazus paldiesiņus izklaidus laikā vai vienu lielu Paldies sējumu, biezos vākos ar zelta burtiem uz vāka un veltījumu pirmajā lapā.))) |
|