|
Jun. 6th, 2015|11:41 am |
tā viņi mani glābj. atnāk kliente un stāsta par kaut kādu projektu, kur cilvēkus smuki rullē pa akrilkrāsu kā tādus rullīšus, spiedodziņus. (kā viņi nebaidās matus sabojāt...) atnāk skolotāja un saka, ka retrogrādais merkurs pie visa vainīgs, kas atvelk pagātnes lietas un bojā tagadni, velk atpakaļ. un iedod naudiņu, lai tik es daros un nepazūdu.:) atnāk skolniece un entuziastiski grib gleznot un es arī ..gribu gleznot. ūdenskrāsas būtu īstais, ar ko padzirdīt manu izkaltušo/izslāpušo dvēseli.
\
skumji vien tas, ka nav neviena, ar ko šovakar aizstaigāt līdz melnajai sestdienai. |
|