| Ak es-kontrastu pilsēta. |
May. 20th, 2004|10:02 am |
Nebeidzu priecāties par to,ka Rīgā vēl ir tik daudz vietu,kur aizķert aci,kopš esmu sākusi staigāt ar galvu augšā pilsētas ielās. Sapņaini tveru veidojumus ēku sienās-skat,-tur varde,tur-ragana uz slotas,tur-akmens ziedi...
Nebeidzamu atklājumu mirkļi.Un katru dienu kas jauns.Pamēģiniet arī jūs.
Un man ir iepaticies pucēties.Svētku sajūtai.
Kaut arī tas nenozīmē,ka nevaru arī pa laikam pritonizēties-apsēsties kādā ūķītī uz grīdas,pastumjot malā netīras zeķes un ēst vienkārši ceptus kartupeļus ar biezpienu.
Un vēl-mācība,ko ieguvu jau kalnos: varu izdarīt ļoooti daudz,ja koncentrējas tikai uz katru nākamo soli un nedomāju par to,cik daudz visa kā un kā es visu paspēšu.Vienkārši-ņemu un daru.Un ticiet vai ne-enerģija nāk klāt darot nevis slinkojot un bremzējot.
Un vispār.Tagad es pārlaimīgi apklusīšu.:) |
|