| otrādāk. |
Jul. 14th, 2013|11:59 pm |
pārāk daudz laika tika pavadīts internetā, kādu meklējot vai runājoties, jo bija vientuļi. dīvainā kārtā, pavadot laiku ar sevi vienatnē un jaunkundzi bez interneta kļuva mazāk vientuļi. bez maz vai atguvu un izgaršoju pazaudēto paštiekamību. sakārtoti grāmatu plaukti un apčamdītas kādreiz mīļās grāmatas uzvēdīja laiku pirms gadiem 5-10? kas to vairs zina. un beidzot man ir atpakaļ mati, kuros jūtos savā ādā un stāstā. kaut kas japānisks varbūt.
un japāņu grāmatas mani nomierina. pat nevajag nekādu murakami. (nepazīstams čalītis otrajā elpā par brīvu uziets.) grāmatas, kurās patīk būt iekšā. nomierina un attīra. nez no kurienes atnāk miers, klusums un lieli plaši laukumi. un tās piestāv parkam ar mākoņu vērošanu, smilgām, vēju un siena smaržu. un turpat blakus izmestām zeķēm, sarkanām apakšbiksēm un atkritumiem un slavenajam dzērojumsoliņam mēs satikām ezi. tādos brīžos viss šķiet pareizi. |
|