|
Apr. 26th, 2004|04:48 pm |
Attiecībā uz karjeru tas ir patīkami-atrast īsto ceļu un neatlaidīgi pa to iet,lai kas arī netraucētu ceļā.
Bet par cilvēkiem...
Teorētiski jau man arī viss ir skaidrs.
Man arī nepatīk nedz pierast,nedz kādam citam to "nodarīt".Nepatīk tā "salipšanas",rutīnas un paredzamības sajūta,kas ātri vien rodas,nepatīk gaidīšanas,iekšēju prasību sajūta.
Kā teiktu cibas veterāni-PAMET.
(ne jau burtiski,bet savā attieksmē.)
|
|