| *** |
Apr. 5th, 2004|11:41 am |
Nenovēršami sākušies mani tradicionālie aprīļa melnie. Pirmsdzimšanas dienas mēnesis.
Sākas šamie 1.aprīlī,kā smejies,joku dienā.
Lai cik labi man šajā laikā klātos, tik un tā ieslēdzas kaut kāda zemapziņas programma. Liels melns gar acīm, ar dažiem nejaušiem zvaigžņu zibšņiem, kurus izdodas saveidot ar milzīgu gribas piepūli.Man patiešām,ir brīnums, ka šodien šeit sēžu un dzeru draņķīgu kafiju.
Pēc tā visa,kas vakar parazitēja manā prātā... Tāpat arī brīnums esot,ka es vispār esmu nākusi šajā pasaulē. Ir lietas, ko nav iespējams izskaidrot. Kaut vai tas,ka dziļi būtībā esmu nelaimes čupiņa, un tie daži vieglie ziepju burbuļu mirkļi ir nevis veiksme,bet brīnums vai vairāku mēnešu smags darbs.
Mana Spēka Vieta mani daudz maz izglāba.
Īstenībā, es vairs nebrīnos, ka tie,kas manī gana dziļi ielūkojas, līksmā solī dodas bēgt.
Es droši vien darītu tāpat. Tikai es no sava mellā cauruma aizbēgt nevaru.
Un labi vien ir, dariet tā, jo es taču jūs savā ziņā…nu jā…un man būtu žēl.
Man prieks par tiem, kas izglābušies.
Tā ar mums raganām ir. Mēs varam dziedēt un iznīcināt.
Un pašas sevi dedzinām sārtā. |
|