| Burvīgs rīts :) |
Mar. 30th, 2004|10:09 am |
VID meklējumi bija airaujoši.
Protams,biju aizmirsusi mājās lapiņu ar adresi.Protams,atklājās,ka telefonam tīeši šorīt atslēgti izejošie zvani.Un telekarte katram gadījumam arī nomirījusi.Tomēr atrodu.Cerības,ka tante ar stingru seju visu manā vietā izdarīs un aizpildīs,neattaisnojas.Manu sarkanmataino, haotisko temperementu tomēr būšot pašai jāiespiež mazās,pelēkās,nummurētās ailītēs.Jūtos,kā skolā-bezpalīdzīga matemātikas augstās varas priekšā.Par laimi atrodas ruds vīriņš (savējais!),kurš gan stostās,taču tomēr ir lielisks savā glābēja lomā.Pa radio fonā skanot vārdiem,ka sekss veicinot smadzeņu darbību un padara cilvēkus gudrākus,viņš smuki iebaksta ar pildspalviņu,ka šis cipariņš ir jāpārraksta tajā ailītē, un ailīte tāda jāsaskaita ar ailīti šitādu,jāizdala ar to ta un to ta...un mēs šķiramies kā labākie draugi.Pateicīgi smaidu un pie sevis lūdzos-kaut man vienmēr dzīvē būtu kāds no kā norakstīt matemātiku!
Bet morāle šim stāstam ir cita...
Kā jūs domājat,kāda?:) |
|