| Sauli Tev atnākot, sauli Tev aizejot...:) |
Mar. 12th, 2004|10:34 am |
Esmu gatava nolaisties uz zemes,izkāpt no sapņu augstumiem.
Dzirdi?
Kā reiz teica viena mana draudzene: "Kāpēc jūs tik daudz runājat un nebučojaties?" Tāpēc, ka mēs pārāk daudz domājam.
Es esmu apklususi.Neuzdod arī Tu vairs poletkorektus,sociālantropoloģiskus,pseidointelektuālus jautājumus. Jo es tik un tā nespēšu uz tiem sakarīgi atbildēt,jo mana sirds kā tovakar pukstēs skaļāk par Taviem vārdiem un es neko nespēšu sadzirdēt, un mani atkal nohipnotizēs balts krikumiņš uz Tava vaiga-kādas sniegotas nakts liecība...
Vienkārši skaties man acīs ilgi,ilgi. Un noskūpsti mani bez iepriekšēja nodoma.
Par to nedraud mūža ieslodzījums.:) |
|