| Par alkoholismu no žurnāla “Mistērija” |
Aug. 28th, 2003|04:12 pm |
Tikai nepadomājiet, ka es lasu Tādus žurnālus!!! (Hi hi) Lasu jau gan. Caur filtru, tā teikt. Starp kārtējām dzīves receptēm kā “pareizi” dzīvot, lai saraustu naudu un noņemtu lāstu, atrodu interesantu skatījumu uz vecām labām lietām.
“Alkohola vai narkotiku varā ļoti bieži nonāk gaišākie, attīstītākie indivīdi, jo tieši viņi ir pirmie, kas sajūt, ka nespēj iekļauties pastāvošajā sabiedriskajā kārtībā tā, lai justos laimīgi un apmierināti. Apziņa tiecas pēc transformācijas, taču mainīt sevi ar dabiskiem līdzekļiem šie ļaudis neprot. Mākslīgi apspiežot tieksmi apreibināties, viņi ārēji samierinās, atgriežas sabiedrībā, bet iekšēji apdziest. Viņus var salīdzināt ar ceļiniekiem, kuri sastapuši savā priekšā upi, ir metušies peldus, lai sasniegtu otru krastu, bet pusceļā atgriezušies un tagad stāv uz vietas. Jā, viņi atkal stāv uz cietas zemes, bet-ne īstajā krastā. Lai nonāktu īstajā krastā, būtu bijis vajadzīgs kāds, kas liek saprast, ka TAS, PĒC KĀ VIŅI TIEKUŠIES, IR BIJIS NEVIS ALKOHOLS, BET GAN TAS ĪPAŠAIS APZIŅAS STĀVOKLIS, KURU DEVUSI ALKOHOLA LIETOŠANA. Vienīgā iespēja kā izārstēt nevis alkoholismu, bet alkoholiķi, ir palīdzēt viņam ATRAST VEIDU KĀ SASNIEGT PRIEKA UN ATBRĪVOTĪBAS STĀVOKLI DABISKI, NEKAITĒJOT SAVAM ĶERMENIM.” |
|