magnificent's Journal

12:22am: Mans ceļš...
Lai arī cik tāls ceļš man būs ejams, es Tevi satikšu.
Vienalga, vai tas būs viegls, pa taisnu taku ejams,
Vai karstām smiltīm man zem kājām plūstot,
Raupjš un grūts.

Es iešu uz priekšu, jo zinu savu ceļu,
Savu ceļu pie Tevis, kad saule aust vai riet,
vienalga.
Es būšu. Gaidi. Mēs šonakt satiksimies.
Tikai vēl mazliet, kad es aizvēršu acis.
Sāksies mans ceļš.

Mēs satiksimies pie jūras,
vēlreiz.
Kad saule rietēs, mēs sadosimies rokās.
Tikai pāris minūtes, bet mēs būsim kopā.

Gaidi. Es būšu šonakt pie Tevis.
Savos sapņos... es būšu kopā ar Tevi.
Vienmēr.

9:14pm: Sapnī vīrietis aiz žoga, migla, blakus suns. Viss kā bildē. atmiņās.

A savu suni nevaru atrast, pazudis :)

7:59pm: LĪDZ 18 GADIEM NELASĪT!!!
Mees ar viiru bijaam ieluugti uz dzimshanas dienas balliiti pie viira bosa. Balliite tika riikota vinja savrupmaajaa pieriigaa. Viirs straadaa nelielaa kompaanijaa par menedzeri. Bija ieluugti visi vinja koleegji un koleegjes arii saprotams. Nosaciijums bija, ka jaaierodas maskaas un liidz pusnaktij jaabuut tajaas, labaakai maskai balva, taada kaa masku balle. Saakaam gatavoties masku ballei, viirs kaut kur bij nopircis KingKonga kostiimu, kas vinjam dereeja, kaa uzliets un nebija iespeejams vinju atpaziit tajaa. Es saruupeeju sniega karalienes kostiimu, bet viiram to nebiju veel paraadiijusi. Pienaaca balliites diena. Viiram bij briivs, bet man bij jaabuut darbaa. Sagadiijaas, ka bija gara un strespilna diena, kad paarbraucu maajaas, jutos kaa salauzta bez speeka un nenormaali saapeeja galva. Viirs jau bija sataisiijies savaa kostiimaa. Negribeeju attureet viiru no balliites, taadeelj teicu lai vinjsh brauc viens pats, bet pati sadzeeros zaales likos gultaa. Viirs aizbrauca. Pamodos peec stundinjas vai divaam, galvas saapes bij paargaajushas un jutos atkal ok. Taa kaa veel nebija paaraak veels noleemu aatri sataisiities un pievienoties balliitei. Ieskreeju dushaa, uzvilku savu sniga karalienes kostiimu un jau peec briizha biju notikumu vietaa. Kad iegaaju iekshaa, jautriiba sita augstu vilni. Skaneeja skalja muuzika, bij daudz tautas, cits dejoja, cits staigaaja ap galdiem, nu vispaar liela knjada. Skatos mans kingkongs jau viegli iesilis pashaa telpas viduu, apkjeeris kautkaadu sniegbaltiiti griezaas dejas virpulii. Vinja rokas spaidiija sniegbaltiites dibenu un centaas paliist vinjai zem svaarkiem. Ak tu meerglis taads, noleemu paarbaudiit viiru. Izmantojot, pauzi starp dziesmaam, atsitu sniegbaltiitei manu kingkongu. Vinjsh mani nepazina, jo nebija redzeejis manu kostiimu un domaaja ka esmu maajaas. Saakaam griezties dejas virpuljos. Vinja rokas tagad saaka aktiivi chamdiit manu dibenu un vinjsh meegjinaaja kaut ko bubinaat man ausii. Taa kaa telpaa bija liels troksnis un pie tam vinjam galvaa maska, neko nedzirdeeju, bet taapat bija skaidrs, kas vinjam padomaa. Piedaavaaju iziet daarzaa uzpiipeet. Kad bijaam tikushi pagalmaa, tur neviena nebija, tikai es ar savu kingkongu. Nogaajaam daarza taalaakajaa un tumshaakajaa stuurii saakaam piipeet. Vinjsh visu laiku centaas mani apchamdiit un spaidiit. Domaaju, nu labi daargais, paskatiisimies, ko tu man teiksi riitdien. Sataustiiju caur kostiimu vinja staavosho pimpi, nometu cigareti, notupos un izvilku vinja cieto daiktu. Saaku njemt vinjam mutee. Vinjsh, atspiedies pret seetu, ar rokaam sakjeeris manu galvu, baudiija, kaa es apstraadaaju vinja daargumu. Jutu, ka pati arii esmu uzbudinaajusies no visas shiis atrakcijas, mana vaavere saaka sulot. Gribeeju lai vinjsh mani turpat daarzaa izdraazh. Pieceelos, pagriezos pret seetu, ar rokaam iekjeeros tajaa, papleetu plataak kaajas un ljaavu manam kingkongam riikoties. Vinjsh piegaaja man no muguras, paceela kleitu, novilka manus stringus. Vinja pirksti slidinaajaas pa manu slapjo kaajstarpi. Tad vinjsh leenaam un akuraati iestuuma savu cieto visaa garumaa manaa izsalkushajaa caurumaa. Vinjsh draaza mani ka shljaksteeja vien. Patiesiibaa guvu vairaakus orgasmus liidz vinjsh sasniedza kulminaaciju. Vinjsh izraava savu pulseejosho mietu no manis, es veikli apgriezos, nometos celjos un panjeemu vinja pimpi mutee. Suukaaju to un reizee maseeju, liidz karstas spermas struukla piepildiija manu muti. Vinjsh bij taadaa baudas vilnii, ka domaaju vinjsh taa arii mani neatpazina. Klusinjaam noteicu, ka man vajag uz tualeti savest sevi kaartiibaa un pametu vinju. Pulkstens jau tuvojaas pusnaktij, taadeelj noleemu doties atpakalj maajaas un neatklaat sevi vinjam tur. Atgriezos maajaas, gandariita par paveikto viira uzticiibas paarbaudi, nomazgaajos, devos guleet. Uz riita pusi ieradaas mans daargais. Es biju nomodaa, jo nevareeju vien sagaidiit, ko vinjsh man staastiis par pasakaam. Teeloju ka gulju. Viirs klusiiteem ienaaca, noghjeerbaas un likaas man blakus gultaa. Es it kaa tiko pamodusies prasiiju, nu kaa tad gaaja balliitee, bija jautri? Nee, galiigi garaam, labaak buutu arii palicis maajaas kopaa ar tevi. Nu tu tachu zini miiljaa, ka man vienam bez tevis nepatiik balleeties, vinjs man atbildeeja. Nu un tu nemaz pat nepadejoji, ko dariiji visu nakti?, meegjinaaju izvilkt no vinja kaadu melu. Nee, tu zini, bosam uzdaavinaaja jauno PSP3 un mees ar Jaani (vinja koleegji) visu nakti noseedeejaam otraa staava istabaa un speeleejaam speeliites. Taa kaa Raitis (arii koleegjis) bija ieradies uz balliiti bez maskas, es vinjam iedevu savu kingkonga kostiimu. Cik dzirdeeju no vinja, vinjsh gan diezgan jautri bij papriecaajies. Man atkaaraas zhoklis, labi ka bija kreesla istabaa un viirs neredzeeja kaa nosarku.

Autore nezināma

4:02pm: Kad vienkārši gribās! Bez vārdiem, liekiem jautājumiem...
Izbaudīt...
http://www.vincentforhair.com/images/BodyMassage1.jpg

5:17pm: Katrs savā pusē - a jēga?! ir?
http://blogs.brisbanetimes.com.au/citykat/sleep.jpg

10:20pm: Viss vakars pie dokumentu aizpildīšanas, tik daudz jāraksta, ka viss prieks par gaidāmo braucienu lēnām sāk pagaist. Cerams pēc iespējas ātrāk būs atbilde, lai varu ar mierīgu sirdi nopirkt biļetes un visiem šeit pateikt bye bye... uz kādu laiku. Turpinām aizpildīt!

9:45pm: Drīz pirkšu biļetes un kravāšu čemodānus. Jau tagad domāju, ko ņemt līdzi. Moš pietiks ar vienu somu, jo ko gan īsti man līdzi vajadzēs. Eju domāt.

8:56pm: Gaidu ziemu - baltu, skaistu, sniegotu un klusu, kad aizbraukt uz laukiem un iekrist sniegā kā agrā bērnībā. Tad, kad nebija šīs dienas steigas, šīs dienas rūpes un domas, kad viss bija vienkārši un skaisti. Kad brālis bija labākais sabiedroties un lielākais ienaidnieks. Kad mēs bijām tie, par kuriem rūpējās - uzvelc šalli, cimdus, tikai nesaslapini kājas, ilgi neesi ārā utt. Tad gribējās, lai laiž brīvā vaļā, bet tagad, kad esam lieli, tik ļoti gribas būt atkal maziem..

11:02am: Paņemam atslēgas, nospiežam pogu, attaisām durvis, apsēžamies krēslā un domājam, kur šodien doties?! Pagriežam aizdedzi, izspiežam sajūgu un liekam ātrumā, lai brauktu... mūzika skan, sekundes rit, ir jādodas ceļā, lai izbaudītu dienu.
Piebiedrojies!

12:58pm: 5dienas ziņa par to, ka esmu apstiprināta, varēšu doties prom - uz jaunu vietu, jauniem cilvēkiem, jauniem skatiem, iespaidiem un sajūtām. Prieks un sajūsma neaprakstāma, jo tas taču ir tieši tas pēc kā visvairāk biju kārojusi. Nu tā ir mana iespēja, nolikt dziļāk plauktā to, kas sirdij lika straujāk pukstēt, kas acīm lika raudāt, kas lika palikt nesaprastai, vienai būt.
Stundas rit un pārņem bailes par to, vai es viena to spēšu. Šeit paliks visi mani tuvie, paliks Latvijas ziema, pavasaris...viss, bet es būšu tur. Vai es māku darīt visu viena?!
Drīz, pavisam drīz...tik es ceru, ka Ziemassvētki vēl būs šeit - LV, tik vēlreiz satikt visus, pateikt paldies par to, ka Jūs man esat!:)

8:39pm: Cik patiesībā mums vajag pilnai laimei? Pavisam maz. Laime ir tad, kad savējiem viss ir kārtībā.

Un suns beidzot šodien laimīgs mani ieraugot, sabučoja no galvas līdz kājām. Pēdējās dienas tik gulēja... apaukstējies, ar augstu temperatūru, bet jūtos tik bezpalīdzīga, ka vienīgais, kā varu palīdzēt, ir iedot zāles un samīļot. Cilvēks ar vārdiem spēj pateikt daudz, bet, vai maz to vajag, ja suns bez vārdiem Tev pasaka visu. To, cik ļoti viņš Tevi mīl, pat tad, kad pašam nav viegli. Tā laikam arī ir tā īstā un vienīgā mīlestība, kuru ir vērts saglabāt.

Enigma - The Rivers of Belief

2:26pm: Neskatoties uz to, ka labākais dzēriens pirmdienā ir piparmētru tēja, šodien darbā ir kaut kā vēsi. Daži radiatori tiek pagriezti uz karstāko, lai vismaz kaut kā sasildītos. Konfekšu kārbiņa stāv priekšā uz galda, nedaudz radot sajūtu par to, ka drīz būs klusais laiks. Veikalu skatlogus rotās arvien jaunas un skaistas bumbiņas, cilvēki pirks lietas, kuras tāpat nevienam nav vajadzīgas, bet kaut kas tomēr ir jādāvina.
No skapja izvilkta šalle, liekot to ap pleciem, rodas dīvaina sajūta. Jūtu, ka smaržas ir manas, bet tajā pašā laikā tik svešas un maigi patīkamas, tā vien liekas, ka atmiņas par kaut ko. Atmiņas par to, ka tā vairs nebūs...

1:08pm: Kā gribētu domāt, ka tas bija man...
5diena. alkohols. draugi. vientulība. Tu un sapņi. viss.
Neaizmirst nekad.

1:08pm: Riekstiņi ar vārītu iebizinātu pienu... fantastika. :)

10:42pm: Mīlestība un cieņa
http://www.youtube.com/watch?v=J8Vp4DxRGEk&feature=related

Zem vienām debesīm kopīga mūsu pasaule, bet tomēr katram sava. Katram sava mīlestība.
Atliek vien palīdzēt pavērt durvis, kur Tevi gaida viss, ko vien sieviete var vēlēties - vīrietis, kurš dievina, apbur un mīl, vīrietis, kurš var sniegt visu pēc kā sirds kāro, jo nekad priekš Tevis nav bijis žēl. Nekad. Pilnīgi nekad. Beidzot arī Tavi sapņi sāk saskanēt ar viņa sapņiem, bet viņš to ir sapratis tikai tad, kad sirds, ne tikai miesa, ir bijusi citur. Pie cita ķermeņa,pie citas dvēseles, kurš sajusts kā savējais. Tagad cits man ir izdzisis, jā izdzisis. Kādēļ? Jo kādreiz vislielākajam ugunskuram ir nepieciešama neliela vēja brāzma, lai tas turpinātu kurties. Tad zini, ka šobrīd ir palikušas tikai ogle...
...par vāju, par bailīgu, lai pateiktu. Klusēšana - tas ir labi, bet ir jābūt cieņai pret otru pateikt taisnību, melus, fantāzijas jebko, bet pateikt, jo tas ir tikai cilvēciski.
Un tagad... paveram durvis vaļā vai paķeram rokturi un aizveram durvis pavisam, uz visiem laikiem? Kāda ir sievietes izvēle, jo šobrīd pasaulē viss ir nokārtots.

10:20pm: Vīrietis
Sajust vīrieša smaržas. Stāvot ar muguru vienam pret otru, neredzot ne acis, ne lūpas, pilnīgi neko. Ir tikai viņa smarža. Bet vairāk neko man arī nevajag, tikai sajust to, ka esmu dzīva.

9:25pm: Segas siltums
Svētdienas vakars, kurš nes jaunas pārdomas un sajūtas. Vientulība. Skaistums un reizē izmisums, jo pie tā ir jāpierod. Vientulība ir jāiemīl, lai varētu justies laimīga. Laimīga ar sevi, dzīvi, melno, saulrietu, lietu, vēju un... laimīga par Tevi! Tu esi iemācījies to, no kā vairums cilvēku izvairās.
Šodien ejot uz veikalu bija miers, cilvēki, sākoties striprām vēja brāzmām un lietum, paātrināja savu soli, bet es lēni turpināju savu ceļu, tikai savādāk - ar smaidu, slapjām kājām un matiem. Tagad viss ir savādāk.
Sasildām savu istabu, ieejam siltā dušā un lienam zem trīs segām, blakus ņemot grāmatu, lai nav jādomā, bet ļaujam vaļu fantāzijām, iztēlei. Pamazām atslābināmies un ceram, ka segas siltums sasildīs nesasildāmo ķermeni kaut tik, lai izvilktu līdz rītam, kad vairs nozīme ir tikai tam, ko izjūtam...

7:10pm: Par ko gan cilvēki sapņo...
"zini?... kādu fīču es gaidu no nākotnes :) kad ar peles labā taustiņa klikšķi es varēšu ielogoties jebkurā datorvietnes ievietotajā bildē...
Tā!, vienkārši...
klikšķis, un esi ziemā
klikšķis, un palmu ēnā...
klikšķis, un..."
Kur gribi ielogoties Tu?!