magnetisms

šodien vairākas reizes minos ar kājām
daudz darīju tādas kustības
tad sēdēju, vairākas reizes,
bet tiklīdz sāku
tā minos kā negudrs
biju lipīgs putās pār lūpām
man gribēja piesiet pedofīliju
bet pludmale bija tukša
es trīsdesmit apsargiem iesitu pa muti ar savu velosipēdu
es ar to volatīli apejos
tā ka grācija
tā ka prieks skatīties
arī briedis uz mani skatās
bet nevienas plikas stirnas
tas tā, no norvēģu mitoloģijas
tad es divdesmit stundas sēdēju mežā
un meditēju uz nodzisušu ugunskuru
man piemetās trīssimts odi-spartieši
un es spļāvu rāvu
divas meitenes gāja bojā bumbas sprādzienā manā kvarterī
divas trešdaļas izdzīvoja, bet galvenie notikumi apturējās
nevajadzētu maisīt projekta galvgali ar deviņiem vakariem
bet kopistiski tas izskatās šādi:
galvu lauzīt var būt veselīgi
bet var būt neveselīgi, ja lauza galvu
tas mani noskaidro un es dodos dziļāk mežā
es tagad divas lietas katram nodēvēju
katram savs udzdevums
kebabu cept kebabu pārdot kebabu ēst un kebabu kakāt
piedodiet daiļās dāmas un dear germs
es jau skrienu ar paciņu deliveriju un paciņu parcelu un paciņu atgrieztu atpakaļ, jo nepareizi norādīta adrese.
es jūs lūdzu būt pacietīgākam un daiļas runas nemanierēt
jo es to pasūtu es to atsaucu es sapakoju un es lamājos
divi naktī, es eju kakāt

labi, shodie (ups, šodien) pietiks mētāt muļķi, tagad es runāšu par savām sajūtām. kā lai paliek pārliecināts, vismaz to es prasu, lai mani nekontrolē, lai man nemetas riteņos aizdomas uz sevi. es tikai gribu būt nemirstīgs, tas nav daudz prasīts, jo es jau bezgalību esmu parādā. tas ir no tieviem zariem, kas atkarājas, un nevaru neko padarīt. es mierīgi varētu atgulties, lai paiet garām lielās vētras, ambiciozie bērzi un mana ēna. es todien biju izgāzies, bet turējos kopā uz sērkokiem. piedodiet, kaijas, es vairs nevaru. šovakar rokas ir pirkstos, bet pirksti ir mājās. es negribīgos strīdos laivas laužu un nevaru nokontrolēt saules gaismu. skumīgi, mana impērija laikam atkāpjas, bet es nežēlojos, es nožēloju grēkus ne obligatōri savus, ne svētus. kaut nu tie marta festiņi izšķiltos jauni, kaut no kaklarotas es izdibātu kalnu.

nogrieza galvai cirku
lai labāk atcerēties bērnību
un skolas gadus
lai līdzīki kā LRH
mitoloģizētos līdz smiekliem
izbēga no grūtāk apsargājamā cietuma
un piekāva visus spēcīgākos
bet naudas kastes visas tukšas
tad jau nav nekādas kastes
brīnumi pa pēdām iet
kaulus lauž no malārijas
iesnas
grautiņi uz ielām
deg mašīnas
un kaķi dzied
dziesmas par bāleliņu trimdā
un kuprainu nelieti zem telts
ar baraviku lietu
un gultā parautu uz galvas
drāts
kā puņķu pavārnīca
kā bērnībā atcerēts sapnis
tu pamodies uz diendusu
un vardes lietu dzer
ar kazarmas brīvbiļeti rokās
stāvi pamests viens kā tilts
ar apmūrētu muti
ar netīriem skrandainiem
paviljoniem
un druknu desu tirgoni
bez pavārmākslas licences
pincetes
ar spirtu sauļoti koki
pasta karietes
gaisa baloži pēc skūpsta skumst
varbūt licejs
ar gravīru
varbūt uz pieres
varbūt mājās
ar kakla siksnu un burtnīcu
bez tīras pagātnes
ar kakainu dienasgrāmatu.

manu odu no galda nenesiet projām
šķīvis kamēr tukšs
tikmēr lampa deg no spirta
dezinfekcijas apcirpta
mana galva sten un kustas
betonu, sajauciet spaini
ielieciet formiņas
mazas bekas piparkūku oliņas
piekakātas un piečurātas
bērnu nama smilšu kastes
betons mūs atbrīvos
līdz rītam vēl izdzīvos
uzcels skolu no viengabalaina skārda
betons bretons bekons bekons
bekons

appelējis saules apdegums uz rokas
rokasspiediens smārds
tu gauju izdzēsi no krastiem
un atmiņas karti kā pirkstu gludekli glāsti
marmors aizsargā pret nelobo
balti marmora ziļoņi
melni kāpņu pakāpieni
no marmora melni
no betonētiem marmora pieskārieniem
tik vēsiem
tu raudāji trepēs
un kārpīji smiltis
bet kaķīts, mans mīļais
izēda sirdi
un balodi paņēma paspārnē
un aizlaidās uz siltajām zemēm
ar kartona pūķi
uz kuņģa čūlas

redirektēt maija miglu
līdz acu sāpes un monitora miroņi
visi sliktie ar asiem pīķiem
un noplēstām uzacīm
visi ar piena pakām un beigtiem kaķiem vārtrūmē
piečurāti vārti čīkst
mazas miskastes mašīnas uz benzīna
beidzamā rinda no papīra
cilvēki no papīra
rūtainos kuģīšos
barankas rij
no saujas baloži
un kārnās uz automašīnām
bāros

un luksoforā manas ainas var redzēt
ja piespiež seju pie spoguļa
noloki atloku elektriso atpakaļskatu
vējstiklu rādītājpirkstu grabažu atvadu kabatu
vēju nē padusi nē kaudzi nē bačoku
nē motora pārsegu kā to sauc jā tas ir
kāds? nu betons vai antresols Budapešta
nacistu zelts
tas ir mazais rātnais putnubiedēklis
kapots tas ir

Nu un kas tagad notiek?
tāds idiots
ko lai es jums pastāstu? ja tu ar mani nerunā
bet tu, mazais durak, ko tu gribi
kakji diemzhēl ir neuzticami dzīvnieki, bet kā
to labot man lielas sajēgas? tomēr es būshu ti
k attapīgs, lai mani solji atbalsotos vēl tālu
un dikti
gumija manas ezera sonātes baro
bet gumijotie koki? ko tie?
karalis nebija vainīgs pie vainas uz redzi bai
bai baiba ar kamzoli nejokojies? tas kozh zie
ma ka kad ārā
lakstīgalas un vinju māsas
Pedvāle līdz malām pilna
akvārijā dzīvo zivs
Buratino mani nodeva un zinju pakāra pie sienas
nelietīgi
bet bekas mani joprojām neklausa
ko nu?
korigjē manas iemaņas un tad atlaid
putuplasti ienjem manas sēzhamvietas un nelaizh
valjā, bet tas nekas, lai jau dzīvo un mirst mierā
butaforiem arī mūsdienās nav viegli
bet karikatūras turpina nākt
un man vairs nav ko teikt
stirpāk jāsit? lai lec atpakaļ
piekūns
un viņa rīta ziepes

TĀ, TĀ, BET MANI BEKAS PAGJĒR UN TAS NAV LABI
ES PIEDĀVĀJU SEKOJOSHO
BEIDZIET MANI SIST, KUNGS, UN ES JUMS BAGĀTĪGI ATLĪDZ-
INĀSHU VARBŪT PAT DUBULTĀ
EJ DIRST UN TĀDI
GARI TIE TĀDI UN TAGAD KAS NOTIEK AR TO AMORRO
LABRĪT, KUNGS, LABRĪT, VĒLREIZTYUIOPLMKJHGFDSQWXCVBNAZ E

ES TACHU TAISĪJOS RAKSTĪT STĀSTU PAR AGNĒNU UN BASI
TĀPĒC MAN IR VISAS TIESĪBAS UZNJEMTIES ATBILDĪBU UN BŪT
PAR LABU CILVĒKU, LAI KO TAS ARĪ NENOZĪMĒTU URĀ
MANS STĀSTS SĀKAS KĀDĀ PAMESTĀ SKOLĀ UN TURPINĀS CAURI
LAIKAM LĪDZ SĀK ATKĀRTOTIES UN NEVAR VAIRS IZTURĒT UN
[JAIT TISPAR] BEKOT UN TARANĒT IDINJI
BŪSIM TOMĒR PACIETĪGI UN NEUZPLĪSIMIES VIENS OTRAM
PĀRĀK PIENĀCĪGI UN DRAUDĪGI, BET TIE VISI IR NIEKI
UN NESPĒS MANI SAKOMANDĒT NOMIRT TEPAT UZ VIETAS KĀ
TĀDAM MAZAM LOSIM, LAI DIEVS MUMS STĀV KLĀT
HURREI UN LAI VISIEM TE LABI IET AR ZIEMU UN TĀDĀ GARĀ
BET ES TIKMĒR BŪSHU JAU TIK LJOTI PIERADIS KĀ NOPELNIEM
BAGĀTĀ TAUTAS MĀKSLINIECE VARĒS TIKAI NOPLĀTĪT AR UZACU
SPALVINJĀM UN NEKO LIELISKU NESPĒS MAN NOVĒLĒT UZ ATV

CHAU, DĀRGO LASĪTĀJ. MAN TEV IR ZINJA
ESMU NOLĒMIS UZDARBOTIES UN PANJEMT ATVALJINĀJUMU
TAS MANI PACELS JAUNĀ LĪMENĪ, TĀPĒC NO MANIS NEBŪS A
ATKARĪGS, VAI CISTERNU VĀCELES IR PIETIEKAMI
DZĪVELĪGAS. TAS VARBŪT TĀ

LABVAKAR UN UZ REDZĒSHANOS
MANI SHODIEN SAGAIDA DAUDZAS PRIECĪGAS ZINJAS, TĀPĒC
NO RESNAJIEM PUTNIEM NEVARĒS NEKO DAUDZ SAPRAST UN
KOPUMĀ TAS MANU SKATĪJUMU UZ DZĪVI TĒLOS VARBŪT MAZ-
LIET IRONISKĀ GAISOTNĒ, BET TAS DAUDZ NENOZĪMĒS, JA E
ES MĀCĒSHU NODEMNOSTRĒT TIK LIELU ATTAPĪBU, LAI KOPĒ-
JIE DRAUGI VARĒTU VIENOTIES BRUTĀLĀ DZIESMĀ
MAN TOMĒR IR VAJADZĪGS FIZISKAIS KONTAKTS, TĀPĒC NO
MANĀM PADIBENĒM IR VISĀDI SŪDI SAGAIDĀMI UN TO ES N
NEVARĒSHU JUMS PĀRMEST, JO TRAUKU LUPATAS MANAS ODER-
RES NOTUR PAR KRIZANTĒMĀM UN ES NEVARU IZTURĒT TO

... TĀTAD, KO LAI ES JUMS VĒL PASTĀSTU
GAUJAS NACIONĀLAIS PARKS MANI BŪS IEDZINIS IZMISUMĀ
KAS TAGAD NOTIEK?

ar pasītēm
tikai ar pasītēm
jūsu dokumentiņus, lūdzu
lūdzu

13. dienu biju izgājis pastaigā
nekādas lielas atmiņas neguvu
divas pītas grozu ripas
ar atziņām pielasīju
divus grozus
divas atpogātas apkakles
tu man atpogāji augšējo pogu
labi, ka man bija parocīgi
labi, ka es sēdēju kājas izstiepis
labi, ka mēs tā ilgi stāvējām līdz nesapratu
uz kuru pusi svars jātur
es gulēju un glāstīju
un zemes trīcēja viena otrā kā kārbā
cukurdzērveņu

čībās ir drošāk lavīties
lava klusi piečukst klāt
caps, aiz asā papēža
caps ar karstām šķērēm banti nogriež, brīvs
atvērto durvju diena
visu dienu lietus lien
iebāz čībā dinamīta sveci
gaišāks top uz brīdi
ieliec kastē mazo cisterniņu
retinātu gāzi dārza šķēres
kultivatoru melioratora grāmatiņu
ar dubļainiem vaigiem
ar atgriestiem papēžiem
ar saulespuķu eļļu
uz kamiešiem
patruļas runas
klausules dun
buļ buļ
piepūstais pīlēns plēn apsegts uz ziemu
pēk pēk plēvē ietīta zivs
pusgatavs pusfabrikāts pusautomātiskais automāts

sulīgām bulciņu bučiņām
čībās un kūpošām terasēm
iznesa krēslu pašūpot gūžās
iznesa insektu rijēju sveci
un lukturi butaforu
lielu zaļu luskoforu
svetaforu pārsvītro kurmis
kunilings unilīzings
urīna laizītājs tītenis
mīziens
lidmašīnas cepas par pirmo vietu
lidmašīnu sporta spēles ar pasažieriem uz klāja
pasažieri nezināja, kad kāpa par lētu cenu
olimpiskās spēles pilotam šaiba zobos
ietriekties torņos
ietriekties zemē
iesprausties kā pildsplalva pēc ēdes
adda, mašīnista piezīme uz kakla
eļļa, klaudzošas kurpes uz kapota
prada, dārgas un brošūras kaisles
skola, bagātas dārznieka ācekles roka
atloka, mauzolejs no manis
artrīts astrīda
pelēks uzvalks Arktika
Antarktīda
bezsmadzeņu bruņas
barība
klauvē pie dārza durvīm aptieka
klau klau
barība
dzenskrūve
dzīves cīņa par maku par mauku par kodolkaru par sezama sēklas augu
auglība dzemdības slimnīca posts maks pastkarte envelops lops
cukurgraudu pietāte lēnāks kā cukurgrauda aids
salds
krokodils
meskalīns
bauda uz drāts
maize bezgalīgs stāsts
atturies atstājies
marionete sitas galva
krauklis paņem zeķi krauklis paliek zaļš
zaļas ausis zalktis zauzz zsu
l
u
k
r
ē
c
i
j
s
0
00
000
0000
00000
0000
000
00
0

sajauc sīrupu ar klepus zālēm
zālē tikai meitenes
spēlē basketbolu akordeons
iespraud no aukšas
paslīdi un nokrīti uz rokas
sāpoša, aptīta, nevar pazīmēt
skolotāj, es vārgi čukstu
bez vārdiem
bez prievītes
skolotāj, man roka redziet
skolotāj, man
skolotāja biznesmenis
skolotāja olis
odus sita nepalika
līdzi ņēma nepakrita
sprauda un salauza stīpu
izdrupināja vairogu
basketbola dienagrāmata

viens no svarīgākajiem aspektiem
vienmēr palikt virspusē
pūlis kad ārdās bumbas kad krīt
bumbu kad sper futbola dalībnieks
vai bumba uz hokeja laukuma
vai beisbolā ārpusē izsista bumbiņa
tāda maza kā maza bērna rociņa uķi uķi
ar uzi
ar garo nazi un dažs pat ar sētas mietu
visi iet karot ielas bandu karos
kāda nevarēja sadalīt kaimiņu sievieti uz pusēm
kādam torte pārāk smaga
bet visiem ir galodas un zelta zobs vismaz viens
katrs taisa to švīkstu gaisu caur mutes stūra zobu starpu
švīk, es paudu attieksmi
švīk, es nopirku barotni
es audzēju balodi ar kāju kā cilvēkam
lai aiznes manu vēsti mīļotai un atnes apakšbikses
nu jā, lai paliek suvenīrs un lai es varu gremdēties atmiņās
es zonā tagad, sēžu par zādzību
un bruņotu laupīšanu
un nosišanu
un aizbēgšanu
ceļu satiksmes negadījumu
neuzticību
sadismu
pasīvu smēķēšanu
grupveida izvarošanu
sadismu
divas reizes iesniedzu apelāciju
atteica
mans advokāts ir idiots
ievietot avīzē sludinājumu
pieņemu darbā sievieti sekretāri
kārtot ikmēneša korespondenci
izveidot e pasta adresi
manīt mani katru otro dienu
mainīties pēc apstākļiem
rīkot saviesīgus pasākumus
informēt mani par iznākumu
būt labam cilvēka skatīties debesīs
vērsties pie dieva, nezaimot darba devēju
tas ir, mani, jo es varu labi maksāt
man ir zināmā vietā paslēpts nacistu zelts
es tikai neko tādu jums neteikšu
es noskrāpēšu pa daivai un sarīvēšu kā sieru
kā itāļu modes dizaineru zelta pica
es jums piegādāšu mājās
bet jūs līdzīgi kā Bors to izkausēsiet un turēsiet par piemiņu
nu sakiet, vai nav gana labs atalgojums, vai nav gana laba alga
mana alga pat nav tik liela, labi ka man ir televizors
un labi ka ir kameras biedri un labi, ka katram mums ir spogulis
es skatos uz sevi un redzu savas dzīves tuneļus
aizejam tik tālu manī, ka pirksti sāk salt tur lienot pakaļ
kā ezīts miglā, kā gaisma tuneļa tālumā
kā galvā iešauta roka lode, tas ir, mani operē, bet es nebaidos
es zinu, ka nāvei priekšā pakaļā tādi kā es
slapstās spoguļa abās pusēs un prasa pusdienu naudu
vai naudu alkoholam vai vienkārši bulkai vai bulciņai
vai baltiem bērna vaigiem vai cigaretei, vai vienkārši no pelnutrauka izvilkt kādu izdedzi un dabūt to atbrīvojošo dūmu, kas pielej samdzeni ar svina smagu plaušu, kad saķer pie kakla un gārdz, iepīpēji līmi

un gadsimti tevi atstāja un palika tikai rokraksti
un baroka virsdrānas un nekādas apakšveļas
tikai roka uz rokas un veidojas tēls
mans baravikas tēvs
mana atomsēne māte
mana Hirosima un es pats sirms un nekāds
kliboju un zobs tikai katrs otrais vai trešais vai pat kauns skaitīt iemācījos skolā, bet cietumā mani cietumā mani cietumā cik dziļi vien var aiz kamerām, aiz sienām, aiz restēm, es smoku smokingā, es mirstu bailēs par bērnu, par manu sākotnējo arēnu un bērnu dienu pagalmu un pirmo nazi soliņa izrakstu un kaltu un virpu un pirmo granātu un trotila paciņa nosūtīt astrologam un varbūt pat premjeram, bet nē,

kulināriem izdalīja pa piecītim
un piekodināja netērēt līdz rītam
pa šņabim sameta no personīgās naudas
bet piecīši svēta lieta
rīts nāca ar atrādes svētkiem
un izturējušie bija priecīgi
izturējušajiem bija balvas
tikai vienu aspektu aizmirsa

piedzerties

dārgumu lādē palikušas tikai norietošas saules
visi breisleti un citas bižutērijas
arī dārgas suvenīru pildspalvas un slepeni gredzeni
dārgi un paaudzēs mantoti krēsli
visi baltās drapērijās skatlogā uz mani
es paeju garām un man vēl daudz uz virtenes ko redzēt
es šķērsoju aptieku un citus rakstāmlietu veikalus
veikalu, kas neliek sevi manīt un veikalu rekonstrukcijā
es varētu izvilkt savu urbi un padarbināt unisonā
bet somā vēl citi darb rīki un daži zagti
tāpēc es pēc iespējas diskrētāk un pie zemes tuvāk
tuvāk pie savas zāles sērkociņu kastītē
jums uguns nebūtu
būtu bija ir vienmēr būs bez uguns nevar
tāpat kā nevar bez naža un nevar bez ugunskura un ģitāras un djošā vīna
un olīves un sieviešu krūtis burciņā ar parakstiem un aprakstiem
vienu olīvi izbāza un atsūtīja pastā iestāties
visas ceļu vīles izstaigāt un izlidot, ja vajag
bet galā nonākt un izģērbties lēni un pieguļoši
un sofā atlaisties un klausīties
kā klaudz ledus gabaliņi kaklā
iesprūda bebrs mežā un koks palika dzīvs
vienu papīra kodi noķēra uz iesma
vienu lieku kaklasaiti piesēja pie koka
vienu lieku suni padzina no pavarda
ar vāku no katla, ar mīksti vārītu vistu
ar pagali ģitāru un resno pedāli
ar vadiem sasiets un labprātīgi sapiņķerēts
bez liekvārdības un bez vardarbības
masu sklerozi atstāja baložiem un publiskai vietai iztirzāšanai
un diskusiju kluba paspārnē
špricē holesterīnu cars
ar cara lielo resno stikla šprici