labi, shodie (ups, šodien) pietiks mētāt muļķi, tagad es runāšu par savām sajūtām. kā lai paliek pārliecināts, vismaz to es prasu, lai mani nekontrolē, lai man nemetas riteņos aizdomas uz sevi. es tikai gribu būt nemirstīgs, tas nav daudz prasīts, jo es jau bezgalību esmu parādā. tas ir no tieviem zariem, kas atkarājas, un nevaru neko padarīt. es mierīgi varētu atgulties, lai paiet garām lielās vētras, ambiciozie bērzi un mana ēna. es todien biju izgāzies, bet turējos kopā uz sērkokiem. piedodiet, kaijas, es vairs nevaru. šovakar rokas ir pirkstos, bet pirksti ir mājās. es negribīgos strīdos laivas laužu un nevaru nokontrolēt saules gaismu. skumīgi, mana impērija laikam atkāpjas, bet es nežēlojos, es nožēloju grēkus ne obligatōri savus, ne svētus. kaut nu tie marta festiņi izšķiltos jauni, kaut no kaklarotas es izdibātu kalnu.